Rīgas plānošanas reģions kritizē VARAM pašvaldību karti; tā līdzinoties "saplosītam lupatu deķim"

© Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā pašvaldību karte šobrīd līdzinās "saplosītam lupatu deķim", pauda Rīgas plānošanas reģiona (RPR) Attīstības padomes un Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (LZS).

Viņa norāda, ka arī pēc VARAM prezentācijas esot ļoti daudz jautājumu par kritērijiem izveidotajam pašvaldību iedalījumam, jo patlaban tam trūkstot loģikas un pamatojuma.

"Pirmais priekšstats - piedāvātais administratīvais teritorijas sadalījums vairāk līdzinās "saplosītam lupatu deķim", kas nav veidots ar mērķi veicināt ekonomisko izaugsmi, bet gan - apvienot apvienošanas pēc. Mēs redzam, ka tomēr kā galvenais kritērijs ir izvirzīts teritorija, bet tas nenozīmē, ka novads būs ekonomiski dzīvotspējīgāks," pauda Mieriņa, norādot, ka jau līdzšinējais iedalījums apliecina, ka ne vienmēr lieli novadi nozīmē ekonomisko attīstību.

Tāpat pašvaldībām trūkstot informācijas par kopēju valdības pasākumu plānu, kas pavadītu reģionālo reformu un stimulētu apvienoto novadu attīstību, jo pretējā gadījumā līdzekļi koncentrēsies tikai attīstības centros.

"Jau šobrīd, iepazīstoties ar karti, redzam, ka atsevišķos jaunveidojamos novados nav ceļu uz novadu centru no mazākiem esošajiem novadiem. Vai ministrs patiešām domā, ka var pretdabiski veidot cilvēku plūsmu un mākslīgi stimulēt tos braukt uz jaunveidojamo novadu centru," kritiski taujā Mieriņa.

Tāpat viņa norāda, ka VARAM ar jauno reformu vispirms būtu jāiepazīstina novadi, nevis jāliek tiem informāciju meklēt medijos.

Jau vēstīts, ka VARAM izstrādātā karte paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35.

Platības ziņā lielākās ir Liepājas un Madonas pašvaldības. Ministrijas piedāvātajā kartē tās attiecīgi aptver 3656,93 un 3347,35 kvadrātkilometru plašu teritoriju.

Pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības atbilstoši šai kartei būtu Daugavpils, Rīga un Liepāja. Visās šajās vietvarās dzīvotu vairāk nekā 100 000 cilvēku.

Pēc prezentācijas Latvijas Pašvaldību savienība gan pauda viedokli, ka jautājumu joprojām esot ļoti daudz un prezentācija nav sniegusi nekādu skaidrību par iecerēm.

Svarīgākais