Kāpēc tā? Šajā nedēļas nogalē aicina nedoties pastaigās gar jūru

Pēdējās nedēļās Dabas aizsardzības pārvalde (Pārvalde) saņēmusi daudz ziņu par roņu mazuļiem, kas atrodas tiem pavisam netipiskās vietās, tālu prom no jūras krasta un eksperti skaidro, ka tās ir cilvēku un viņu četrkājaino mīluļu pārlieku lielās uzmanības sekas, kas ronēnus dzen stresā un vedina doties tālu iekšzemē.

Tādēļ šajā nedēļas nogalē un līdz pat “roņu sezonas” beigām Pārvalde aicina pastaigas vietā gar jūru šajās brīvdienām izraudzīties kādu citu maršrutu dabā.

Idejas brīvdienu maršrutiem dabā sev tuvākajā apkārtnē var sameklēt Pārvaldes mobilajā aplikācijā "Dabas tūrisms".

“Pēdējās nedēļās arvien vairāk fotogrāfiju un ziņu saņemam tieši par roņubērniem, kas mēģina noslēpties dziļāk sauszemē. Vairāki ronēni sastapti piejūras mežos, pat piemājas šķūnīšos, nojumēs. Nesen Pārvaldes inspektoram nācās “glābt” arī ronēnu, kas tika pieķerts, dodamies savās gaitās Jūrmalā, Majoros - Jomas ielas virzienā. Viņš bija šķietami uzņēmis kursu uz dzelzceļa staciju. Vēlamies uzsvērt, ka, visticamāk, roņu mazuļi šādi rīkojas apjukumā un bailēs, jo cieš no pārlieku lielas cilvēku un viņu četrkājaino mīluļu uzmanības pludmalē. Tādēļ nolemj pārvietoties uz teritorijām, kur cilvēku plūsma ir mazāka,” skaidro Pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta vecākais eksperts un ilggadējs roņu pētnieks Valdis Pilāts.

Arī Pārvaldes ekspertiem, apsekojot ronēnus, bieži nākas saskarties ar pārāk lielu skatītāju pulku, kas mazajos roņu bērnos izraisa vēl lielāku stresu. Pārvalde saņem ziņas arī par gadījumiem, kad ronēni tiek apzināti dzīti atpakaļ ūdenī. Atgādinām, ka ronēniem cilvēku un suņu klātbūtne un uzmanība ir ļoti nevēlama - kategoriski ir aizliegts tiem pieskarties, bakstīt, kaitināt, dzīt ūdenī, mēģināt ar kaut ko pacienāt. Arī tuvošanās ronēniem ar mērķi uzņemt kādu “pašbildi” nav pieļaujama un izraisīs dzīvniekos lieku stresu. Ronēni, visticamāk no ūdens izlīduši, lai sasildītos un uzkrātu spēkus, un paši izvērtēs, kad nepieciešams atgriezties ūdenī.

“Atcerēsimies, ka ronēni nav muzeja eksponāti vai sezonāli tūrisma apskates objekti. Ļausim tiem savu vaļu un turēsimies no tiem nostāk, neprovocējot tos uz darbībām, kas bīstamas pašu roņu mazuļu veselībai un dzīvībai! Arī savus mīluļus pastaigās pa pludmali vedīsim pavadās. Dažreiz nekaitīga suņa interese par neredzēto “objektu” - ronēnu - var beigties vienlīdz bēdīgi kā sunim, tā ronēnam - var izcelties konflikts, kura rezultātā sakosti var tikt abi iesaistītie,” brīdina V. Pilāts.

Rīgas Zoodārzā Pārvaldes speciālisti līdz 29. martam nogādājuši jau 15 savainotus vai novārgušus ronēnus. Pēdējie divi uz Zoodārzu no Jūrmalas apkārtnes atceļoja 27. martā, ko kuriem viens nākamās dienas rītu ievainojumu dēļ nepiedzīvoja. Kopumā sliktā veselības stāvokļa, tostarp acīmredzamu suņa kostu brūču dēļ, dzīvi beiguši jau pieci ronēni. Pārējie patlaban speciālistu uzraudzībā atgūst veselību - daļa sākuši jau patstāvīgi baroties ar zivīm, daži ēd vēl ar piepalīdzēšanu, taču ir cerības, ka mazuļi atkopsies un izaugs lieli.