Aicina rīkot tiešas reģionu pašvaldību vēlēšanas

Šodien notikušajās Latvijas Pašvaldību savienības sarunās ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) vadību LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis uzsvēra, ka reģionu pašvaldībām noteikti jābūt tieši vēlētām ar savām finansēm un funkcijām, aģentūru LETA informēja LPS padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dace Zvirbule.

RAPLM valsts sekretāres vietnieks Artis Stucka ierosināja izveidot kopīgu darba grupu reģionālā līmeņa pašvaldību izveidošanas programmas izstrādāšanai.

LPS priekšsēdis aicināja pašlaik saglabāt RAPLM atbalstu plānošanas reģioniem, kuri tagad atbild arī par sabiedriskā transporta organizēšanu. Ministre Dagnija Staķe (ZZS) uzsvēra, ka RAPLM neplāno nekādas izmaiņas plānošanas reģionu darbībā.

RAPLM Juridiskā departamenta direktore Kristīne Jaunzeme atgādināja, ka pašlaik ir spēkā vecā kārtība: republikas pilsētu pašvaldībām saistošie noteikumi ir jāpublicē "Latvijas Vēstnesī", novadu pašvaldībām - vietējos laikrakstos vai pašvaldību izdevumos. Ar 1.oktobri stāsies spēkā grozījumi likumā "Par pašvaldībām", kas paredz, ka jāpublicē ir arī pašvaldību saistošo noteikumu paskaidrojuma raksti. RAPLM rudenī pašvaldībām sūtīs skaidrojošo vēstuli par jauno kārtību.

Kristīne Jaunzeme informēja arī par koncepciju, kas paredz kā obligātu ieviest tikai elektronisku normatīvo dokumentu publicēšanu "Latvijas Vēstneša" portālā, tad vairs drukātās publikācijas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vietējos laikrakstos nebūs obligātas.

Pašvaldību saistošie noteikumi vienuviet tiek publicēti RAPLM mājaslapā, un Jaunzeme apsolīja, ka rudenī RAPLM šo reģistru sakārtos. Pārejot tikai uz elektronisku normatīvo dokumentu publicēšanu, "Latvijas Vēstneša" portāls varētu pārņemt no RAPLM mājaslapas pašvaldību saistošo noteikumu reģistru. LPS priekšsēdis Jaunsleinis sacīja, ka paskaidrojuma raksti mutvārdos jau eksistē, jo, lai deputāti nobalsotu par saistošajiem noteikumiem, pašvaldības darbiniekiem ir jāpamato, kāpēc tie ir vajadzīgi. LPS priekšsēdis atbalstīja to, ka, publicējot paskaidrojuma rakstus, būs publiski pieejams saistošo noteikumu koncentrēts apraksts. Viņš arī pauda viedokli, ka elektroniski parakstītus saistošos noteikumus jau tagad var publicēt tikai elektroniski kā oficiālu dokumentu. Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns aicināja ātrāk ieviest kārtību, ka obligāta un oficiāla ir tikai elektroniska saistošo noteikumu publikācija, jo par obligāto publikāciju papīra formātā pašvaldībām ir jāmaksā pārāk dārgi.

Atbildot uz Preiļu novada domes priekšsēdētāja Alda Adamoviča jautājumu par prasību publicēt amatpersonu algas pašvaldību mājaslapās, Jaunzeme paskaidroja, ka ar vārdiem un uzvārdiem pašvaldību mājaslapās ir jāpublicē tikai amatpersonas, norādot tikai to atalgojuma daļu, ko saņem par amatpersonas pienākumu veikšanu. Ja algas ir publicētas pašvaldības iestādes mājaslapā, tad pašvaldības mājaslapā var norādīt tikai attiecīgo saiti. Nav noteiktas kārtības par to, tieši kurā mājaslapas sadaļā algas jāpublicē, vairākus pašvaldību tās publicē sadaļā "Budžets".

Runājot par atteikšanos atcelt pašvaldību saistošos noteikumus bez tiesas sprieduma, Jaunzeme atgādināja, ka tas ir LPS priekšlikums grozījumiem likumā "Par pašvaldībām" - ja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs grib atcelt kādus pašvaldības saistošos noteikumus, tad lai viņš to dara caur tiesu. Jaunzeme informēja, ka kopš 2006.gada ministri ir atcēluši 12 pašvaldību saistošos noteikumus - astoņus par teritorijas plānojumiem un četrus par citiem jautājumiem. Divreiz pašvaldības ir vērsušās Satversmes tiesā, kas ministra rīkojumus par pašvaldību saistošo noteikumu atcelšanu ir atstājusi spēkā.

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis sacīja, ka pašvaldības vēl rūpīgāk pieņems saistošos noteikumus, ja zinās, ka var tiesā zaudēt un var nākties atmaksāt kādus nelikumīgi iekasētus maksājumus līdzīgi kā valdībai nācās atmaksāt nelikumīgi samazinātās pensijas. Abas puses atzina, ka svarīgākā ir ministrijas un pašvaldību sadarbība saistošo noteikumu izstrādes procesā, lai tos nenāktos atcelt.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais