Maksa par kapavietas ierādīšanu ir nelikumīga. To pašvaldību kapsētās nedrīkst iekasēt. Tiktāl Satversmes tiesas spriedums ir skaidri saprotams. Pašvaldībām, kurās dzīvo daudz iedzīvotāju un ir salīdzinoši maz brīvu teritoriju kapsētu paplašināšanai vai iekārtošanai, jautājumi tomēr ir. Rīgā teic, ka esošā sistēma ir sagrauta, bet jauna nav izveidota.
Ministrija problēmas nesaskata
Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nesaskata iemeslus, lai kapavietas ierādīšanas maksas atcelšana varētu radīt haosu. Vispārpieejamā informācija liecina, ka pašvaldības kapsētās nosaka sava novada tradīcijām un paradumiem atbilstošu kārtību un sniedz dažādus pakalpojumus, kādus par pilnu maksu, citus par daļēju, dažus bez maksas, bet kapsētu uzturēšana kopumā tiek finansēta no pašvaldības budžeta, teikts atbildē Neatkarīgajai.
Martā grozīs noteikumus
Sākās viss ar Jūrmalu, kur pašvaldība iekasēja nomas maksu par kapavietu. Tagad Jūrmalas kapos maksa ne par kapavietas ierādīšanu, ne kapavietas izmantošanu (nomas maksa) netiek piemērota un netiks piemērota arī turpmāk. Apglabājot tuvinieku (Jūrmalā deklarētu mirušu personu), ja kapos jau nav izveidota ģimenes kapu vieta, var pieprasīt četrvietīgu kapu vietu.
Tas gan šķiet pārspīlēti labvēlīgi pret mirušo tuviniekiem, jo vēl pērn tika teikts, ka Jūrmalā pietrūks jaunu vietu apbedīšanai ja ne šogad, tad nākamgad gan. Jaunas kapsētas ierīkošana Jūrmalā esot sarežģīta upes un jūras tuvuma, gruntsūdeņu, kāpu un reljefa dēļ.
Jūrmalas pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Leite informē, ka pašvaldības iestāde Jūrmalas kapi gatavo izmaiņas saistošajos noteikumos Jūrmalas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi, kas noteiks precīzu turpmāko kapavietu uzturēšanas kārtību. Noteikumu grozījumus izskatīs 21. marta domes sēdē.
Jūrmalas kapu pārziņā ir piecas kapsētas: Jaundubultu kapsēta Lielupes ielā, Slokas kapsēta Varoņu ielā, Ķemeru kapsēta, Slokas jaunā jeb Meža kapsēta Eduarda Veidenbauma ielā un Beberbeķu kapsēta. Pēdējo Jūrmalas kapi uztur sadarbībā ar Babītes pašvaldību. Kapsētu apsaimniekotājs - Jūrmalas kapi - veic atkritumu izvešanu no kapsētām, melnzemes un smilts ievešanu kapsētās nomnieku vajadzībām, tualešu uzstādīšanu kapsētu teritorijās, ūdens pumpju uzstādīšanu un remontu, krūmu un koku apzāģēšanu, sauso zaru novākšanu, kā arī kopējās teritorijas sakopšanas darbus.
Jelgavas dome bija viena no pirmajām, ja ne pirmā, kas uzreiz pēc Satversmes tiesas sprieduma Jūrmalas kapavietas nomas maksas lietā pateica - maksas iekasēšana par jaunu kapavietu ir atcelta. Neatkarīgā interesējās, kādā veidā Jelgavas pilsētas pašvaldība plāno kontrolēt ierādāmo kapavietu lielumu; vai netiks paaugstināta maksa par citiem pakalpojumiem kapsētās, lai nodrošinātu kapsētu apsaimniekošanu; kāda līdz šim bijusi pašvaldības dotācija kapsētu apsaimniekošanai un kāda tā būs turpmāk? Atbilde ir kodolīga: 28. martā notiks Jelgavas pilsētas domes sēde, kurā tiks izskatīti jautājumi saistībā ar kapsētu apsaimniekošanu. Atbildes tiks sniegtas pēc šīs sēdes.
Nedod vairāk, nekā nomirst
VARAM ir vērsušās pašvaldības, lai lūgtu skaidrojumu vai konsultāciju par Satversmes tiesas spriedumu Jūrmalas kapu nomas lietā. Rīga ir viena no tām, kas gaida ministrijas sadarbību, jo Satversmes tiesas spriedums būtiski izmaina līdzšinējo kārtību, kādā tika organizēta kapavietu piešķiršana. Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ir nosūtījis aicinājumu VARAM iespējami īsākā laikā organizēt tikšanos, lai vienotos par vadlīnijām normatīvo aktu izstrādē.
Pašlaik Rīgā netiek prasīta maksa par kapavietas piešķiršanu un ierādīšanu un bez atlīdzības tiek piešķirts apbedījumam nepieciešamais vietu skaits.
Pagaidām sanāk tā, ka to aizgājēju, kuri miruši šajā pārejas posmā, kamēr dažām pašvaldībām vēl nav skaidrs, kā tām rīkoties, tuvinieki ir, no vienas puses, izdevīgā situācijā, jo viņiem nav jāmaksā par kapavietu. No otras puses, ģimenes apbedījumus pašlaik nevar veidot, jo «pašlaik piešķiram vienvietīgu kapavietu, jo nav pamata piešķirt lielāku vietu», saka Rīgas pašvaldības Kapsētu pārvaldes vadītājs Gints Zēla.
Rīgā kapsētām pieejamā teritorija ir ierobežota. Līdz šim pašvaldība, nosakot maksu par kapavietas ierādīšanu, ne tikai nodrošināja kapsētu uzturēšanai nepieciešamos līdzekļus, bet sniedza iespēju iedzīvotājiem izvēlēties kapavietas lielumu un veidot plašāku ģimenes kapavietu ar nodomu paredzēt atdusas vietas vairākiem ģimenes locekļiem vienkopus. Šobrīd nav skaidrības, pēc kādiem kritērijiem pašvaldība varētu diferencēt bezmaksas kapavietas izmēru, lai pašreizējā kapsētu teritorija tiktu izmantota lietderīgi, norāda G. Zēla.
Kad sieva negrib blakus vīru
Tāpat arī jautājums, vai nesāksies kapavietu tirgošana vai vienkārši tukšu kapavietu turēšana - kāds pieprasa ģimenes kapuvietu, teiksim, četrām personām, bet ģimene izjūk, un ekssieva vairs negrib gulēt līdzās eksvīram. Tiek prasīta atkal jauna kapavieta, varbūt pat jauni ģimenes kapi, taču kapsētas nav bezizmēra. Rīgā ik gadu tiek apbedīti vairāk nekā 7000 aizgājēju, tad kuras zaļās teritorijas būs tās, ko atvēlēt jaunu kapsētu ierīkošanai? Ja Rīga iegādāsies zemi kaimiņu pašvaldībās un veidos tur kapsētas, izmaksas segs Rīgas nodokļu maksātāji. Tāpēc ir būtiski esošās kapsētas izmantot, cik vien iespējams, racionāli.
Satversmes tiesas spriedums pašvaldību nostādījis finanšu strupceļā. Budžetā ir apstiprināti līdzekļi kapsētu uzturēšanai, un daļa no tiem tika saņemti no maksas par kapavietu ierādīšanu. Tagad var būt situācija, kad pašvaldības dotācija tiks izlietota un nebūs naudas, lai izvestu atkritumus. Tik ekstrēmu situāciju Rīgas dome gan nepieļaus, lai gan Rīgai kapavietas ierādīšanas maksas atcelšana ir radījusi pusmiljona eiro zaudējumu kapsētu uzturēšanas budžetā.
Tagadējā kārtība, kad visi kapsētu uzturēšanas izdevumi ir jāapmaksā tikai no pašvaldības budžeta, nozīmē, ka par svešiem aizgājējiem maksā visi Rīgas nodokļu maksātāji. Neatkarīgi no tā, vai pilnīgi visiem nodokļu maksātājiem ir piešķirta un ierādīta kapavieta kādā no galvaspilsētas kapsētām.
Vai palielinās citu maksu?
Neesmu kūdītāja, bet, visticamāk, jā. Maksa par kapavietas ierādīšanu, nomu vai rezervēšanu vairs netiks prasīta, bet lielākajās pilsētās ar vairāk iedzīvotājiem līdz šim citi pakalpojumi kapos tika noturēti nemainīgā cenu amplitūdā, pateicoties nomas maksai vai kapavietas ierādīšanas maksai.
Pašvaldību iedzīvotājiem ir vērts noskaidrot, kad iepriekšējo reizi ir mainīta dažādu citu pakalpojumu maksa - par kapa bedres rakšanu, kapličas zvana zvanīšanu, kapavietas sagatavošanu un kopiņas veidošanu, kaut vai tikai ceļa noklāšanu ar skujām. Ja cenas nav mainījušās vairākus gadus, tad var pieļaut, ka šo pakalpojumu cenas augs tajās pašvaldībās, kurās dzīvo un mirst vairāk cilvēku.
