Intervija ar Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu.
- Viens no kritērijiem, ko cilvēki ņem vērā, izvēloties dzīvesvietu, ir ģimenes izaugsmes perspektīvas, tostarp bērnu izglītošanās un pilnveidošanās. Vai Cēsis atbilst šiem priekšnoteikumiem?
- Pēdējos gados esam secinājuši faktu, ka bērnu izglītības pieejamība un kvalitāte ir motivācija ģimenēm mainīt dzīvesvietu. Pirms gadiem desmit tas bija mazāk izteikts, un toreiz bija pat grūti iztēloties, ka cilvēki varētu mainīt dzīvesvietu dēļ bērnu izglītības un sava dzīves komforta. Šodienas mobilitāte lielā daļā gadījumu dod iespēju strādāt no jebkuras vietas jebkuram uzņēmumam pasaulē. Līdz ar to cilvēkiem ir iespēja vairāk uzmanības pievērst pilsētvides infrastruktūras un ekoloģijas kvalitātei, kā arī bērnu drošībai un izglītībai. Redzam, ka šie nosacījumi tiešām strādā. Mēs vēlamies, lai Cēsu izglītības sistēma būtu tik daudzveidīga, lai katra ģimene varētu atrast sev piemērotāko piedāvājumu.
- Pilsēta ir neliela, cik gan daudzveidīgs var būt piedāvājums?
- Savā ziņā esam unikāli. Piemēram, mums ir Cēsu Jaunā pamatskola - tā ir vecāku dibināta izglītības iestāde, tātad privātā skola, kas strādā valsts izglītības standarta ietvaros. Pirms sešiem gadiem vecāki dibināja biedrību, kuras mērķis bija izveidot sākumskolu, kura nu jau pārtapusi par pamatskolu. Apmēram 70 bērnu mācās pirmsskolas vecuma grupās, un ap 70 bērnu ir pamatskolas posmā. Iespējams, ka ar laiku, kad šie bērni sasniegs vidusskolas vecumu, šī skola pārtaps par vidusskolu. Vīzijas par vidusskolas attīstību ir ļoti interesantas - piemēram, bērni mācīs paši sevi, skolotājiem atstājot tikai konsultantu un atbalsta funkcijas.
Vienlaikus Cēsīs ir divas valsts ģimnāzijas - Draudzīgā aicinājuma Cēsu valsts ģimnāzija un Cēsu valsts ģimnāzija. Esam vienīgā vieta ārpus Rīgas, kur vienlaikus darbojas divas ģimnāzijas ar valsts statusu. Cēsu valsts ģimnāzija jau vairākus gadus ir labākā ģimnāzija pilsētu grupā ārpus Rīgas. Izvēles iespējas vidējai izglītībai dod arī Cēsu pilsētas vidusskola, kura pēdējos gados akcentē sportu un Zemessardzi. Vidusskolu un profesiju piedāvā apgūt arī Cēsu Dizaina un tehnoloģiju vidusskola un Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskola, kas ir vienīgā šādas jomas mācību iestāde Vidzemē. Manuprāt, pie šāda piedāvājuma izvēles iespējas ir plašas. Vēlos akcentēt profesionālās izglītības nozīmi - domāju, ka ar laiku profesionālo vidējo mācību iestāžu prestižs pieaugs. Man šķiet interesanta un pamatota Cēsu Dizaina un tehnoloģiju vidusskolas izteiktā ideja par jauniešu uzņemšanu tehnikumā jau 7. klasē. Tiem, kuru plānos nav mācīties ģimnāzijā vai vidusskolā, tas būtu labs risinājums - vispārizglītojošais kurss un profesija tiktu apgūti pakāpeniski, neizslēdzot iespēju turpināt izglītošanos augstskolās. Es ceru, ka valdības pieņemtais lēmums par Cēsu Dizaina un tehnoloģiju vidusskolas un Priekuļu tehnikuma apvienošanu būs labs papildinājums profesionālās izglītības sistēmai.
- Vai arī pirmsskolas vecuma bērniem ir tik plašas iespējas? Vai jaunie vecāki var atgriezties darba tirgū?
- Lai arī katru gadu pilsētā atveram kādu jaunu pirmsskolas izglītības grupiņu, pagājušajā gadā piedzīvojām pārsteigumu - izveidojusies ir diezgan vērā ņemama rinda uz bērnudārza vietām. Plānojot šā gada budžetu, par svarīgāko prioritāti izvirzījām vairāku jaunu bērnudārza grupu atvēršanu. Dažu kilometru attālumā no pilsētas esošā Līvu sākumskola, kurā jau atradās vairākas pirmsskolas grupiņas, pilnā mērā tiek transformēta par bērnudārzu ar 140 vietām.
- Kāds ir iemesls pieaugošajam bērnu skaitam?
- Es teiktu, ka mums pašiem tas ir pārsteigums, jo dzimstība saglabājas iepriekšējo gadu līmenī, arī mirušo skaits ir adekvāts iepriekšējiem gadiem. Esam sapratuši, ka pieprasījums pēc bērnudārza vietām ir saistīts ar ģimenēm, kuras pārceļas uz Cēsīm vai izvēlas mūsu izglītības piedāvājumu,
Cēsu izglītības piedāvājums visās vecumu grupās ir pievilcīgs arī blakus esošo novadu iedzīvotājiem - ļoti bieži vecāki no blakus novadiem brauc strādāt uz Cēsīm vai tālāk un viņiem ir ļoti ērti nogādāt savas atvases uz mūsu izglītības iestādēm. Saprotams, ja bērns jau no pirmsskolas apmeklē kādu Cēsu iestādi, tad arī turpmāko izglītību vēlēsies saņemt mūsu ģimnāzijās, mūzikas skolā, interešu izglītības pulciņos, profesionālajās mācību iestādēs.
- Vai Cēsu novads spēj nodrošināt darba vietas visiem darbspējīgajiem iedzīvotājiem?
- Mēs esam viens no tiem novadiem, kurā darba vietu skaits attiecībā pret darbspējīgo iedzīvotāju skaitu ir pozitīvs. Respektīvi, statistiski mēs pilnībā spējam nodrošināt savus darbspējīgos iedzīvotājus ar darbu, un arī tad vēl paliek brīvas darba vietas citu novadu iedzīvotājiem. Aizņemto darba vietu skaits novadā ir 8369, savukārt kopējais iedzīvotāju skaits novadā ir nedaudz virs 16 507. Dati parāda, ka publiskajā sektorā darba vietu skaits gadu no gada ir praktiski nemainīgs - ap 2290, savukārt privātajā sektorā ik gadu pieaug par vidēji 70 darba vietām. Arī vidējās darba algas ir ar pieaugošu tendenci. To apliecina arī iekasētā iedzīvotāju ienākumu nodokļa apjoms - vērtējot 2018. gadā IIN ieņēmumus uz vienu cilvēku, esam 26. vietā valstī. Vislielākie ieņēmumi ir Garkalnes novadā, savukārt, piemēram, lielās pilsētas kā Liepāja ieņem 50. vietu; Rēzekne 80. vietu, bet Daugavpils 92. vietu valstī.
- Vai arī Cēsis attīsta industriālos parkus jeb ražošanai paredzētas teritorijas, kuru veidošanai šajā plānošanas periodā ir pieejams ES finansējums?
- Jā, pilsētas pierobežā veidojam nelielu industriālo parku, ko, protams, nevar salīdzināt ar tādām pilsētām kā Valmiera vai Jelgava, kas ir pilsētas ar lielražošanas tradīcijām. Interesi par šo parku izrāda kokapstrādes uzņēmumi, kas ir Cēsu pusē tradicionāla darbības nozare. Uzņēmumi zināmas cerības saista ar jaunajiem profesionāļiem, ko varētu sagatavot Cēsu Dizaina un tehnoloģiju vidusskolā. Saprotams, ka, attīstot uzņēmumu, tā priekšnoteikums ir atbilstošās kvalifikācijas darbaspēka pieejamība, jo mūsdienu apstrādes rūpniecība pieprasa augsti kvalificētus speciālistus, kas prot strādāt ar datorizētām iekārtām.
Projekts, kas piesaistīs jaunus uzņēmumus, ir Cīrulīšu sanatorijas teritorijas revitalizācija - kopš padomju impērijas sabrukuma tā ir visai bēdīgā stāvoklī. Teritorijas sakārtošanā un atdzīvināšanā ir ieplānotas gan pašvaldības, gan ES fondu, gan privātās investīcijas. Cīrulīšu teritorijā tiks būvēts jaunais Kosmosa centrs, plānojas privātas investīcijas tenisa/badmintona un bērnu aktivitāšu centrā, iespējams arī Žagarkalna un Ozolkalna savienojums, kas dotu iespēju izveidot lielāko slēpošanas centru Baltijā - tas būs pamatojums gan ēdināšanas, gan viesnīcu pakalpojumu, gan citu viesmīlības uzņēmumu attīstībai.
- Jūs jau piemējāt mobilitāti, kas ļauj strādāt no jebkuras vietas pasaulē. Vai Cēsīs ir vērojama šāda tendence?
- Jā, mēs liekam lielas cerības uz IT, augsto tehnoloģiju un radošo industriju attīstību - tās ir nozares, kas ļauj strādāt no jebkuras vietas, tajās ir augsts atalgojuma līmenis, un tajās uzņēmumi ir gatavi veikt lielas investīcijas. Priecājamies, ka mūsu izveidotā radošo industriju koprades telpa Skola6 ir ieguvusi popularitāti un aktīvi tiek izmantota. Faktiski, tās kapacitāte ir izsmelta, tāpēc - tiek attīstīti jauni objekti, kuros attālināti darbu varēs veikt vēl vairāk cilvēku. Vienlaikus turpinām sadarbību ar Pasažieru vilcienu, jo satiksme ar Rīgu ir svarīgs mobilitātes jautājums. Atgādināšu, ka savulaik ceļā vajadzēja pavadīt vienu stundu un 55 minūtes, tad vienu stundu un 25 minūtes, bet šovasar ekspresis ceļā Cēsis-Rīga varētu pavadīt vairs tikai vienu stundu 15 minūšu. Pasažieru vilciens lēš, ka, veicot investīcijas vairākos sliežu ceļa posmos, kurā šobrīd ir atļauts braukt ar ātrumu 80 km stundā, brauciens ilgtu vairs tikai vienu stundu un piecas minūtes. Cilvēki novērtē, ka vilcienu satiksme starp Rīgu un Cēsīm ir kļuvusi ērtāka un ātrāka, tāpēc vilcienu izvēlas arvien biežāk.
No Latvijas Valsts ceļiem esam ieguvuši datus, kas parāda, ka darbadienās no rītiem un vakaros ceļu uz darbu un atpakaļ mēro ap 250 automašīnu. Mēs varam pieņemt, ka vidēji ar vienu automašīnu pārvietojas divi cilvēki, tātad ap 500 cilvēku uz Rīgu brauc ar automašīnām. Domāju, ka daļa no šiem cilvēkiem varētu pārsēsties uz vilcienu. Biļete vilcienā maksā 3,5 eiro. Izmaksas ir tikai viens aspekts - svarīgi, ka vilciens ir drošs, tas nestāv sastrēgumos un tam nevajag meklēt autostāvvietu, braucot vilcienā, var gan vēl stundiņu pagulēt, gan sakārtot domas, gan paveikt daudz ko citu - piemēram, atbildēt uz e-pastiem vai izskatīt dokumentus.
Strauji attīstās arī mūsu pasažieru pārvadātājs CATA, kas nu kļūs par lielāko autobusu parku Latvijā, apsteidzot Nordeku un apkalpojot pasažierus no Igaunijas līdz Lietuvas robežai.
- Uz Cēsīm ļaudis brauc priecāties par vidi, par mūziku, par kultūru. Vai arī attīstās ar viesmīlības pakalpojumiem saistītā uzņēmējdarbība?
- Jā, tūrisma un viesmīlības nozarei Cēsīs redzam labas perspektīvas. Turklāt, līdzās jau esošajām lietām, kas cilvēkus vilina uz Cēsīm un liek šeit uzkavēties, veicinot viesmīlības uzņēmējdarbību, ir apstiprinātais Kosmosa centra projekts. Tas taps kā turpinājums mūsu Zinoo centram, bet daudzkārt vērienīgāks - varam salīdzināt ar Igaunijas AHA centru. Projekts paredz piesaistīt apmēram 100 līdz 150 tūkstošus apmeklētāju gadā. Īpaši nozīmīgs šis projekts ir sezonalitātes jautājuma aspektā - laika apstākļos, kad nevar ne slēpot, ne braukt pa Gauju vai nenotiek lielie festivāli, Kosmosa centrs aizpilda iztrūkstošo tūrisma segmentu. Laipni lūgti Cēsīs!
