Speciālisti prognozē, vai šogad gaidāmi lieli plūdi
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra(LVĢMC) speciālisti prognozē, vai Latvijā šogad gaidāmi lieli plūdi.
Šogad pavasara palu notece veidojas un samazinātas upju noteces fona. Ziemas sezonā galvenokārt atkušņu rezultātā upēs ledus veidošanās vairākkārt tika pārtraukta vai samazinājās tās intensitāte. Līdz ar to arī ledus biezums upēs šogad ir zem normas. Ledus sastrēgumi, kas upēs bija izveidojušies atkušņu periodos, lielākoties izskalojušies. Kurzemē un Zemgalē palu maksimālie līmeņi jau ir novēroti. Kurzemes un Zemgales upju baseinos ūdens līmeņu režīms pavasara periodā būs atkarīgs no nokrišņu daudzuma martā un aprīlī. Vidzemē un Latgalē palu process ir aizsācies, bet intensīvākā tā fāze gaidāma marta vidū. Šogad palu periodam prognozētie maksimālie ūdens līmeņi ir salīdzinoši zemi.
2018. gads Latvijā bija sausākais un trešais siltākais gads novērojumu vēsturē un līdz ar to arī Latvijas upēs ilgstoši bija novērojams mazūdens periods. Kopš 2018. gada marta upēs notece ilgstoši ir zem ilggadēji vidēji novērotajām vērtībām. Kopumā nokrišņi 2018./2019. gada rudens-ziemas sezonā veidoja tikai 68% no normas Aiviekstes baseinā, 63% no normas Gaujas baseinā un 81% no normas Daugavas baseinā un 62-65% no normas Lielupes un Ventas baseinā. Līdz ar to arī upju notece 2018. gada beigās un 2019. gada sākumā bija tikai 17-39% no normas Vidzemes un Latgales upju baseinos un 30-33% no normas Zemgales un Kurzemes upju baseinos.
Šajā ziemā kopumā upju ledus biezums bija ļoti nevienmērīgs. Lai gan vidējais ledus biezums janvārī un februārī bija tuvs ilggadēji vidējām vērtībām vai nedaudz zem tām, tomēr ledus biezums bija krasi atšķirīgs pat nelielā upes posmā. Zem ledus šoziem nebija daudz vižņu, visvairāk vižņu bija Lielupē, kur vēl februāra beigās pie Kalnciema bija 7 cm biezs vižņu slānis zem ledus. Daugavā šoziem vižņi izskalojās atkušņu periodos.
Šogad jau februāra vidū iestājās meteoroloģiskais pavasaris. Visintensīvāk tas notika Latvijas rietumu un centrālajā daļā. Kurzemē siltā laika un nokrišņu rezultātā strauji kusa sniega sega, ledus upēs zaudēja savu izturību. Upes atbrīvojās no ledus un tika sasniegti arī pavasara palu perioda maksimālie ūdens līmeņi. Latvijas dienvidrietumu daļas upēs maksimālie ūdens līmeņi tika sasniegti jau februāra otrajā dekādē. Arī centrālās daļas upēs, tai skaitā Lielupē, norisinājās ledus sairšanas procesi. Mūsā pie Bauskas, kā arī Lielupē pie Mežotnes un Staļģenes notika ledus iešana. Ledus iešanas un sablīvējumu rezultātā strauji cēlās ūdens līmenis un applūda upju palienes un zemākās vietas Mežotnes-Staļģenes, vēlāk arī vējuzplūdu rezultātā Kalnciema-grīvas posmā. Lielupes posmā Jelgava - Sloka ledus iešana nesākās, jo atkusni pārtrauca vēsāks periods. Sniega kušanas ūdeņi aiztecēja, tā arī nespējot izraisīt ledus iešanu Lielupē lejpus Staļģenes. Tā kā Lielupes baseinā sniega sega praktiski ir nokususi, tad ūdens līmeņa kāpumu, lai iesāktos ledus iešana, varētu izraisīt tikai nokrišņi. Pretējā gadījumā iespējamas tikai lokālas ledus sakustēšanās un, turpinoties atkusnim, ledus visdrīzāk kusīs uz vietas. Prognozes sagatavošanas brīdī Lielupē no Jelgavas līdz Slokai saglabājas ledus sega, pie Jelgavas tā ir nepilna. Ledus uzlūšanu Lielupes grīvā var veicināt ūdens līmeņa paaugstināšanās, ko izraisa vējuzplūdi. Zemgales upju baseinos bīstami augsti ūdens līmeņi, ko izraisītu ledus iešana, vairs netiek prognozēti. Palu perioda maksimālie līmeņi Lielupē tika novēroti februāra otrās dekādes beigās un trešās dekādes sākumā. Kurzemes un Zemgales upju baseinos turpmākais ūdens līmeņu režīms pavasara periodā būs atkarīgs no nokrišņu daudzuma martā un aprīlī.
Savukārt Vidzemē un Latgalē, kur pavasarīgie laikapstākļi nebija tik stabili, vairākās upēs norisinājās ledus iešana un upju attīrīšanās no ledus. Lielākajā daļā Daugavas ledus sega saglabājas, bet daudzviet tā ir ar lāsmeņiem, piekrastes vaļumjoslām un atsevišķos posmos ledus jau ir notikusi lokāla ledus iešana. Arī Gaujā posmā augštece-Valmiera saglabājās ledus sega, vidustecē un lejtecē upe pārsvarā brīva no ledus. Aiviekstē un Pededzē saglabājās ledus sega ar lāsmeņiem un piekrastes vaļumjoslām. Ogrē atsevišķos posmos ledus sega, dažviet upe brīva. Arī vairākas Daugavas baseina upes - Dubna, Laucesa, Oša, Rēzekne, Lielā Jugla, Mazā Jugla brīvas no ledus mūsu novērojumu staciju posmos. Arī Vidzemes mazās upes mūsu novērojumu staciju posmos pārsvarā brīvas no ledus.
Šopavasar Latgales un Vidzemes upju baseinos daudzviet ledus kūst uz vietas, jo ūdens līmeņi ir zemi. Lielākā daļa upju jau ir daļēji brīvas no ledus. Daugavā un Gaujā turpināsies lokālas ledus sakustēšanās, iešanas un vaļumu veidošanās, jo ledus šoziem daudzo atkušņu dēļ ir būtiski mainījis savu struktūru un ir izburbējis. Pēc pašreizējām prognozēm sagaidāms, ka upju attīrīšanās no ledus notiks marta otrajā un trešajā dekādē.
Šogad palu notece Daugavas baseinā veidojas pakāpeniski. Vispirms sniega sega kūst Daugavas baseina vidusdaļā un ledus iešana vispirms gaidāma vidusteces posmā. Daugavas baseina augšdaļā Krievijā ilgstošāk saglabāsies ziemai raksturīgi laikapstākļi un tikai marta beigās iesāksies sniega segas straujāka kušana un noteces palielināšanās, kā arī ledus iešana.
Maksimālie pavasara palu ūdens līmeņi un caurplūdumi būs atkarīgi no pavasara procesa attīstības straujuma un nokrišņu daudzuma martā. Palu prognozes sagatavošanā izmantota aktuālā meteoroloģiskā prognoze, kurā prognozēta pakāpeniska pavasara iestāšanās, kad atkusnis mīsies ar salu. Tas ļaus pavasara palu procesam norisināties pakāpeniski. Šogad prognozētie maksimālie ūdens līmeņi ir salīdzinoši zemi - to vērtības ir zemākas par teorētiski aprēķinātajiem ūdens līmeņiem ar atkārtošanās varbūtību 10%. Upju baseinos, kuru sniega krājumi jau lielākoties ir nokusuši, upju noteci turpmāk lielā mērā noteiks marta nokrišņu daudzums, ūdens līmeņu svārstības izteiktākas būs ledus iešanas laikā.