Valcēniešu "deklarēšanās problēma" radījusi pamatīgu "robu" pašvaldības budžetā

© F64

Lielai daļai valcēniešu turpinot deklarēt dzīvesvietu kaimiņvalstī Igaunijā, lai gan patiesībā viņi joprojām dzīvo Valkā, "robs" pašvaldības budžetā pieaudzis tik tālu, ka tiek domāts par finansējuma samazināšanu sportam, kultūrai un nevalstiskajām organizācijām, izriet no Valkas novada domes priekšsēdētāja Venta Armanda Kraukļa (Vidzemes partija, LRA) teiktā intervijā LNT raidījumā "900 sekundes".

Pēc viņa paustā, šādu cilvēku jau ir aptuveni 1041. Nevienā citā Latvijas pilsētā nav par ceturtdaļu vairāk iedzīvotāju nekā tajā reāli deklarējušies, zināja teikt Krauklis.

Viņaprāt, ir labi, ka šie cilvēki ir tepat, proti, nav izbraukuši uz Īriju vai citviet, viņi īrē dzīvokļus, viņu bērni mācās Valkas skolās. Tomēr pieaug prasības pret infrastruktūru un "tur mums tās naudas pietrūkst", uzsvēra pašvaldības vadītājs.

Pašvaldības budžetā gan esot pieaugums, tomēr ļoti neliels. "Ja pirmajā gadā kaut kā "savelc jostu", tad šogad mēs jau domājam, ka būs jāsamazina nauda nevalstiskajām organizācijām, sportam un kultūrai," norādīja Krauklis.

Lūgts sniegt viedokli par reģionālās reformas nepieciešamību, viņš uzsvēra, ka tā ir vajadzīga, bet ar nosacījumu, ka tā balstās loģikā, nevis emocijās. Viņaprāt, iepriekšējā reformā politisku kompromisu dēļ tika pieļauts daudz kļūdu.

"Ceram, ka ir iespējams radīt labāku pārvaldību Latvijas reģionos," viņš uzsvēra.

Kā vēstīts, Valkas novada domes priekšsēdētājs jau pirms krietna laika brīdinājis, ka situācija ar iedzīvotāju deklarēšanos Valgā rada zaudējumus novada budžetam un pašvaldībai ar katru gadu kļūst aizvien grūtāk kvalitatīvi pildīt savas funkcijas, tostarp uzturēt skolas un bērnudārzus, jo budžeta aprēķinā netiek ņemta vērā būtiska iedzīvotāju daļa.

12. decembrī Valkas novada pašvaldība nosūtīja vēstuli toreizējam Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS), kā arī Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram (AP) un finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS), norādot uz nepieciešamību risināt šo īpašo situāciju.

11.janvārī Valkas novada dome saņēma atbildes vēstuli no Finanšu ministrijas, kas saskaņota arī ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Tajā norādīts, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums nosaka visām pašvaldībām vienādus nosacījumus un neparedz izņēmuma gadījumus, kas būtu pielāgoti kādai īpašai situācijai konkrētā pašvaldībā. Līdz ar to likumā nav iespējams paredzēt speciālu normu, kas atrisinātu problēmu saistībā ar Valkas novada iedzīvotāju dzīvesvietas deklarēšanu Valgā.

Komentējot šo atbildi, Krauklis iepriekš paudis viedokli, ka to nevar nosaukt citādi kā par atrakstīšanos, un solījis turpināt par šo problēmu runāt ar jauno valdību.

Latvijā

Satiksmes ministrija (SM) ir slēpusi Ministru kabinetam patieso "Rail Baltica" projekta izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016.gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels, teikts dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā, kura vienlaikus aicina izveidot Saeimas apakškomisiju, kas uzraudzīs projekta ieviešanu.

Svarīgākais