Balvi uzņemas virtuālos parādus
Balvu novada pašvaldība pievērsa sev uzmanību, lemjot par pašu ieņēmumu samazināšanu un aizņēmumu palielināšanu šogad attiecībā pret 2018. gadu.
Pagaidām nav tā, ka pašvaldības masveidā lemtu par to, kā apsaimniekot savus 2019. gada ieņēmumus un izdevumus. Pašvaldības gaidīja Latvijas jauno valdību un tagad gaida valsts budžetu, kas kopā ar budžeta likumu pavadošajiem nodokļu un citu likumu grozījumiem ļoti lielā mērā ietekmē pašvaldību budžetus. Balvu novada dome nolēma izmantot Finanšu ministrijas rīkojumu par to, ko pašvaldības drīkst un ko nedrīkst pagaidu budžeta darbības laikā.
Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka pagaidu budžets ir ļoti dāsns. Sarēķināja, lūk, pašvaldība, ka tās ieņēmumi sarukšot no 15,3 miljoniem eiro pagājušajā gadā līdz 15 miljoniem šogad, un palūdza valsti, lai tā palielina savu gadskārtējo aizdevumu no 3,8 miljoniem eiro pagājušajā gadā līdz gandrīz 6,2 miljoniem šajā gadā. Īstenībā tomēr aizņemšanās iespējas pašvaldībām ir ierobežotas ar Eiropas Savienības palīdzības projektu izpildi tādā apmērā, kādā pašvaldībām nebūs jāatdod nauda, bet apstiprinājumi, ka projekti ir izpildīti. Konkrētajā gadījumā tiks prasīts, lai Balvu pašvaldība būtu ierīkojusi rūpnieciskās zonas infrastruktūru bijušā gaļas kombināta teritorijā, noteiktā apjomā salabojusi pašvaldību ceļus un meliorācijas sistēmas, izremontējusi pilsētas kultūras namu un stadionu un uzlabojusi mācību vidi divās skolās. Tie nav visi Balvu novadā veicamie darbi ES 2014.-2020. gada plānošanas periodā, bet tikai tie, par kuru izpildei nepieciešamās naudas aizņemšanos Balvu pašvaldība lēma pagājušās nedēļas beigās.
«Esam veiksmīgi ielēkuši visos iespējamos ES projektos,» rezumēja Balvu novada domes priekšsēdētājs Aigars Pušpurs. Sarunā ar Neatkarīgo viņš atzina kredītu sloga palielināšanos, no kuras visi novada iedzīvotāji būs ieguvēji. Lai tā tas notiktu, pašvaldībai ir jāgarantē projektu izpilde. Tādā gadījumā aizlienētā nauda pašvaldībai būs jāatdod valstij tīri virtuāli, jo īstenībā Balvu parādus varēs norakstīt jau tad, kad Latvijas valsts kase būs saņēmusi naudu nevis no Balviem, bet no Briseles.
Grūtākais uzdevums ir panākt, lai Balvos taptu ne tikai rūpnieciskās zonas infrastruktūra, bet pati rūpnieciskā zona ar ražojošiem uzņēmumiem. Vadoties no pašreizējās uzņēmēju intereses par zonu, tur varētu atjaunoties gaļas pārstrāde, notikt kokapstrāde un tikt ražotas metāla konstrukcijas pārvietojamām skatuvēm.
Pašvaldības lielais mērķis ir apturēt novada iedzīvotāju skaita samazināšanos, ko A. Pušpurs atzina par galveno iemeslu pašvaldības ieņēmumu samazinājumam par spīti tam, ka atlikušo cilvēku algas pieaug un Latvijas pašvaldībām ir piešķirta daļa no pašvaldībā dzīvojošo iedzīvotāju ienākumiem. Te gan arī papildjautājumi, vai tiešām algas pieaug visiem un cik strauji tas notiek. Atalgojuma kopapjomam Balvos šogad būtu jāpieaug arī tāpēc, ka tur tiks tērēta ES projektu nauda. Vērā ņemami faktori ir arī darba spējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās jeb viņu caurmēra darba spēju samazināšanās līdz ar novecošanu. Jebkurā gadījumā pašvaldība grib ar darba vietu skaita palielināšanu un vides kvalitātes uzlabošanu pretoties iedzīvotāju skaita samazinājumam.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Balvu novada iedzīvotāju skaits desmit gadu laikā no 2008. gada līdz 2018. gada sākumam samazinājies no 15,3 tūkstošiem līdz 12,1 tūkstotim. Tas ir samazinājums mazliet vairāk nekā par 1/5 daļu.
2017. gada laikā novads kopskaita ziņā zaudējis 213 cilvēkus, kas izsakāmi kā -1,7% pret atlikušajiem. Iedzīvotāju skaita izmaiņas pašvaldībās 2018. gadā vēl nav apkopotas, bet varētu domāt, ka izmaiņas būs tuvas 2017. gada rādītājiem, kuri bija ļoti tuvi 2016. gada rezultātiem.