Limbažu novada dome atteikusies no ieceres pie Mucenieku tilta veidot piemiņas vietu Limbažu kaujām, tā domes sēdē lēmuši novada domes deputāti.
Atsaucoties iedzīvotāju iniciatīvai Limbažu novada pašvaldība, piesaistot arhitektu, 2017.gadā izstrādāja skiču projektu piemiņas vietas izveidei Latvijas un Igaunijas karavīriem, kuri 1919.gada 20.jūnijā cīnījās kaujās pie Limbažiem.
Šonedēļ Limbažu novada domes apvienoto komiteju sēdē tika diskutēts un lemts par finansējuma paredzēšanu būvprojekta izstrādei, kas dotu iespēju noskaidrot piemiņas vietas izveides izmaksas, un līdz ar to arī būtu finansiālais pamats piesaistīt finansējumu. Tomēr 24.janvāra Limbažu novada domes sēdē, pēc Limbažu novada pašvaldības Domes priekšsēdētāja Didža Zemmera (ZZS) ierosinājuma, deputāti no šīs ieceres atteicās.
Ņemot vērā to, ka par piemiņas vietas izveidi sabiedrībā tika sacelta ažiotāža, pašvaldība veica aptauju, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli. Iedzīvotāji anketās norādīja, ka to darīt ir mūsu pienākums, jo mums nebūtu savas valsts, ja šie cilvēki ar savu tautas mīlestību un drosmi nebūtu to izkarojuši un, būtu tikai pieklājīgi atcerēties cilvēkus, kuri izcīnīja mūsu valsts brīvību. Tāpat arī tika norādīts, ka diez vai kaujas zaudējuma gadījumā mēs varētu svinēt simtgadi. Bija arī tādi, kuri dalījās ģimenes vēsturē norādot, ka vectēva trīs brāļi piedalījās Cēsu kaujās, jaunākajam bija vien 14 gadu, liecina pašvaldības informācija.
Tie, kuri neatbalstīja piemiņas vietas izveidi, norādīja, ka ir citas prioritātes, kur ieguldīt finansējumu, piemērām izglītība, jauni dzīvokļi, ielu un ceļu seguma atjaunošana, tāpat arī tika norādīts, ka piemiņas vietas izmaksas ir pārāk dārgas un tā atrodas pārāk tālu no pilsētas, turklāt jau ir piemiņas vietas, kur pieminēt kritušos karavīrus.
Atbalsts piemiņas vietas izveidei tika pausts 94 anketās, bet pretējs viedoklis bija 214 anketās.
Limbažu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs akcentēja, ka piemiņas vietas izveide nebija vienas vai divu personu ambīcijas un projekts, kuru pašvaldība vēlas īstenot par katru cenu un simtprocentīgu pašvaldības finansējumu. Gan skiču projektu, gan arī būvprojektu bija plānots izstrādāt, lai pašvaldībai būtu pamatojums vērsties pie ziedotājiem, uzņēmumiem, fondiem pēc finansiāla atbalsta šīs ieceres īstenošanai.
Zemmers bilda, ka šajā projektā saskatīja iespēju godināt mūsu valsts vēsturi un uzsvērt, cik šī Limbažu kauja un uzvara tajā bija nozīmīgs pagrieziena punkts Latvijas neatkarības izveidei. "Tā kā pret šo ieceri ir vērsts tāds negatīvisms, pieņēmām lēmumu no tās atteikties, jo šīs vēsturiskās Limbažu kaujas un karavīri, kas tajās cīnījās, šo negatīvo pieskaņu vienkārši nav pelnījuši. Runājot par citām prioritātēm, pašvaldība ik gadu aizvien lielāku finansējumu paredz gan ielu, gan ceļu remontiem, ik gadu ieguldām finansējumu izglītībā, kultūrā, sportā un vides labiekārtošanas un citos projektos, arī dzīvojamo telpu trūkums ir viena no pašvaldības prioritātēm, kuru jau risinām," pauda pašvaldības vadītājs.