Valsts meža dienests šogad atklājis un dzēsis 229 meža ugunsgrēkus [uz 09.07.2010.] un kopējā uguns skartā meža platība ir 76 hektāri.
No meža ugunsdrošības viedokļa neiepriecinošs fakts ir tas, ka laiks paliek silts un mežā strauji gatavojas ogas, un ir labvēlīgi apstākļi sēņu augšanai, tas nozīmē, ka sāksies ogotāju un sēņotāju pieplūdums mežā. Cilvēks meža savukārt ir paaugstināta riska faktors meža ugunsgrēku izcelšanās iespējai, jo visbiežākais meža ugunsgrēku izcelšanās iemesls ir iedzīvotāju neapdomīga rīcība ar uguni. Patlaban vairākās vietās ir stipri nolijis, bet karstais laiks dara savu un mežs strauji kļūst sauss, līdz ar to nenoturīgāks pret uguni.
Jūnija beigās bija ļoti silts un sauss laiks, tas veicināja meža zemsedze izžūšanu. Stipri sausākas kļuvušas arī izcirtumu malās sakrautās lielās zaru kaudzes un līdz ar to ir reģistrēti jau pirmie gadījumi, kad šis zaru kaudzes degušas - liesmas ir bijušas jādzēš jau 13 reizes. Visbiežāk zaru krāvumi deguši Rīgas reģionālās virsmežniecības teritorijā - 8 reizes, pārsvarā ceļu tuvumā, un Dienvidlatgales virsmežniecībā - 4 reizes. Tā kā šie degšanas gadījumi ir ceļa malās un lielo pilsētu tuvumā, tad ir pamats domāt, ka zaru kaudzes tiek speciāli aizdedzinātas.
Tāpēc - atrodoties mežā vai purvā, jābūt uzmanīgiem ar uguni un nevajadzētu mest zemē nenodzēstus izsmēķus, kā arī vajadzētu parūpēties par to, lai liesmas ugunskura vietās tiktu rūpīgi apdzēstas, bet labāk uguni nekurināt vispār.
Neskatoties uz to, ka no meža ugunsdrošības viedokļa ir bijuši salīdzinoši labvēlīgi laika apstākļi, mežos ugunsgrēki tomēr ir.
Lielākais meža ugunsgrēku skaits jau vairākus gadus tradicionāli ir Rīgas reģionālās virsmežniecības teritorijā, kur reģistrēti 75 meža ugunsgrēki un uguns skārusi mežu 34,2 hektārus lielā platībā. Daudz neatpaliek Dienvidlatgeles virsmežniecība, kur reģistrēti 67 meža ugunsgrēki un kopējā uguns skartā meža platība ir 11,3 hektāri.