Aizkavējoties valsts budžeta pieņemšanai, Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) ir nobažījusies par pašvaldību funkciju nodrošināšanu no nākamā gada un aicina amatpersonas vērtēt radušos situāciju, šodien pēc tikšanās ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem paziņoja LLPA.
Ņemot vērā to, ka pašlaik ir ieilgušas jaunās valdības veidošanas sarunas, 2019.gada 1.janvārī vēl nebūs pieņemts un izsludināts valsts budžets 2019.gadam, LLPA aicina risināt situāciju, izvērtējot pašvaldību finanšu resursu pieejamību, lai varētu nodrošināt vēl 2018.gadā pieņemtos valdības lēmumus par pedagogu algu palielināšanu no pašvaldību budžeta, kā arī sākto projektu realizāciju, tostarp Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu. Līdz ar to LLPA aicina apsvērt papildu dotāciju piešķiršanu pašvaldību funkciju izpildes nodrošināšanai, izejot no 2019.gada valsts budžeta bāzes.
LLPA norāda, ka līdz ar apjomīgo nodokļu reformu, kas īstenota 2018.gadā, pašvaldību budžetos turpmākajos gados vērojams nodokļu ieņēmumu samazinājums. Ņemot vērā, ka 85% no nodokļu ieņēmumiem pašvaldību budžetos veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi un gada sākumā bija vērojama IIN neizpilde, pašvaldības pauž bažas par finanšu resursu pietiekamību pašvaldību funkciju pilnīgai nodrošināšanai no nākamā gada janvāra.
Lai nodokļu reformas ietekme neapdraudētu pašvaldību funkciju izpildes realizāciju, 2018.gadā tika ieviesta speciālā dotācija pašvaldībām, ar kuras palīdzību tiek nodrošināts, ka pašvaldību budžetos ieskaitāmie nodokļi veido 19,6% no kopbudžeta nodokļa ieņēmumiem, neieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pamatbudžetā veselības aprūpes finansēšanai, atgādināja asociācija.
Līdz ar to LLPA aicina veikt nepieciešamās darbības, lai jau no 1.janvāra pašvaldībām būtu pieejami finanšu resursi 1/12 daļas apmērā no dotācijas, kas 2019.gadā nodrošinātu pašvaldību budžetos ieskaitāmo nodokļu kopā ar speciālo dotāciju īpatsvaru 19,6% apmērā. LLPA vērš uzmanību, ka apstiprinātās dotācijas apmērs 2018.gadā un 2019.gadā atšķiras vairāk nekā sešas reizes un ir attiecīgi 21,8 miljoni eiro un 144,8 miljoni eiro.
LLPA vēstulē ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram (AP) aicinās izvērtēt radušos situāciju un sniegt iespējamos risinājumus.
LETA gan ziņoja, ka, domājot, kā risināt nākamā gada budžeta pieņemšanas aizkavēšanās dēļ radušās problēmas, valdība trešdien nolēma aicināt parlamentu pieņemt Likuma par budžetu un finanšu vadību grozījumus.
Ir plānots atteikties no principa, ka budžeta nepieņemšanas gadījumā nākamā gada budžeta izdevumi mēnesī nevar pārsniegt divpadsmito daļu no iepriekšējā gada apropriācijas. Tā vietā likumā rosināts noteikt, ka nākamā gada budžeta izdevumi nevarēs pārsniegt vidēja termiņa budžeta ietvara likumā attiecīgam gadam noteiktos izdevumus, pieļaujot korekcijas, kas nodrošina iepriekšējā saimnieciskajā gadā uzsākto pasākumu un realizēto politiku, tai skaitā pieņemto normatīvo aktu, finansēšanu.
Likuma grozījumi arī paredz, ka netiks apmaksāti pakalpojumi, kas nav sniegti iepriekšējā saimnieciskajā gadā, un netiks veiktas investīcijas, kas nav realizētas iepriekšējā saimnieciskajā gadā. Likuma grozījumi arī paredz turpināt iepriekšējā saimnieciskajā gadā uzsākto pasākumu finansēšanu, nodrošināt spēkā esošo normatīvo aktu pensiju, pabalstu un atlīdzības jomā izpildi.
Ar likuma grozījumiem arī noteikts, ka tiek apstiprināti mērķdotāciju un dotāciju finansējuma sadales, kā arī aizņēmumu un galvojumu, kas nepārsniedz iepriekšējā saimnieciskā gada līmeni, izsniegšanas nosacījumi, lai nodrošinātu pašvaldībām stabilu funkciju veikšanai nepieciešamo finansējumu. Tāpat paredzēts nodrošināt izdevumus valsts parāda saistību izpildei saskaņā ar spēkā esošo līgumu noteikumiem.
FM ir izstrādājusi izmaiņu veikšanai nepieciešamo likumprojektu, ko saskaņojusi arī Tieslietu ministrija.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Bondars aģentūrai LETA teica, ka komisija meklēs risinājumus situācijai, "jo neviens Latvijas iedzīvotājs nedrīkst ciest no tā, ka vēl nav pieņemts 2019.gada valsts budžets".
