Labi ceļi saņem un dod svētību
Valsts simtgades priekšvakarā notikusī atklāšanas lentīšu griešana uz diviem kapitāli atjaunotiem valsts reģionālā autoceļa Krāslava–Preiļi–Madona posmiem kalpo par simbolisko noslēgumu 2018. gada ceļu būves sezonai.
Priekšā stāvošā ziema nepārprotami prasa darbus uz ceļiem izbeigt, bet reālā dzīve ir mainīga kā laika apstākļi Latvijā. Varbūt konkrētās ceļu un citu satiksmes infrastruktūras objektu atrašanās vietās tie atļaus būvdarbus turpināt visu augu gadu.
Daudz svarīgāk ir tas, ka valsts simtgadei pieskaņotā satiksmes objektu nodošana ekspluatācijā nenozīmē ceļu būves apturēšanu uz nenoteiktu laiku līdz ar tās naudas izsmelšanu, ko Eiropas Savienība dāvinājusi Latvijai 2014.-2020. gada plānošanas periodā, lai palīdzētu Latvijai uzturēt kārtībā tās ceļu tīklu. Sākotnēji šķita, ka visa šī nauda būs izsmelta līdz ar 2018. gada beigām. 2014. gada 8. jūlijā visa valsts jūsmoja, ka valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange parakstījis pirmo līgumu par tajā gadā sāktā plānošanas perioda naudas apgūšanu. Neviena cita nozare un organizācija Latvijā tobrīd vēl nebija ne tuvu naudas piesaistīšanai. Uz līguma parakstīšanu ieradušies toreizējā Ministru prezidente Laimdota Straujuma un satiksmes ministrs Anrijs Matīss slavēja LVC par to, ka tieši ceļu nozarei atvēlētā nauda aizpildīs finansēšanas pārrāvumu brīdī, kad 2007.-2013. gada nauda līdz Latvijai vairs nenonāks, bet jaunā perioda nauda vēl nenonāks. Ēnas puse šai aktivitātei bija iespēja visu ceļiem iezīmēto naudu izlietot ilgi pirms 2021. gada, kad finansēšana varētu atsākties nākamajā plānošanas periodā.
Paldies Dievam jeb dabai, kas sākotnējos plānus koriģēja. Pirmkārt, cilvēku daba liek uzņēmējiem plēsties par LVC pasūtījumiem sūdzēšanās un tiesāšanās ceļā, kas aizkavē būvdarbu sākumu. Līdzīgu efektu dod politiskie cīniņi, kas aizkavē katra nākamā gada budžeta sastādīšanu, pirms kuras LVC nevar savlaicīgi gatavot pasūtījumus ceļu būvdarbiem. Otrkārt, lielu lomu spēlē daba kā meteoroloģiskie apstākļi. Piemēram, pērn daudzus darbus kavēja ekstremāli slapjā vasara un rudens. Treškārt, daudz kas atkarīgs no grunts sastāva un gruntsūdeņiem ceļu trasēs. Šie nosacījumi pa īstam atklājas tikai tad, kad sākas ceļu būves projektēšana vai - sliktākajā gadījumā - jau pati būvēšana. Tad nākas darbus apturēt un atgriezties iepriekšējās būvdarbu stadijās.
Rezultātā 2019. gadā no ES naudas ceļiem būšot apmēram tie paši 80 miljoni eiro, cik pagūs iztērēt šogad. Tā rēķina J. Lange, kurš bija starp atklāšanas lentīšu griezējiem uz Krāslavas-Preiļu-Madonas ceļa. Neko precīzāk pateikt šobrīd nav iespējams, jo būvdarbi vēl turpinās. Pat ja sals būvdarbus pārtrauks visai drīz, līdz gada beigām turpināsies paveikto darbu apjoma un kvalitātes novērtēšana, kas noteiks, cik lielus rēķinus LVC nāksies apmaksāt jau šogad, bet cik daudz naudas paliks uz nākamo gadu. Neziņa par Latvijas valsts finansējumu ceļu nozarei ir saistīta ar tagadējām valdības izveidošanas grūtībām. Aizejošā Māra Kučinska valdība ir sagatavojusi budžeta projektu ar nelielu finansējuma palielinājumu ceļiem, bet nākamā valdība var šos plānus grozīt. Jautājums ir arī par to, cik daudz no finansējuma zudīs inflācijas dēļ. LVC jau sācis izsludināt konkursus uz 2019. gada būvdarbu sezonas darbiem, bet vēl ir tālu līdz kopsavilkumam par to, cik lielu darba apjomu izdosies nodrošināt ar nomināli pieaugošu budžetu, uz kādu 2019. gadā vēl ir pamats cerēt. Par 2020. gada un turpmāko finansējumu Latvijas ceļiem iespējams pateikt tikpat maz, cik par pārgrozībām ES mērogā.
Ceļš Krāslava-Preiļi-Madona izceļas ar divām pazīmēm. Pirmkārt, ar saviem apmēram 150 kilometriem ir garākais valsts reģionālais autoceļš. Otrkārt, tas dod vienu no biežāk izmantotajām iespējām svētceļniekiem nonākt uz ikgadējo Dievmātes godināšanas pasākumu Aglonā. Turklāt paliek cerības, ka pa šo ceļu vēl kādreiz uz Aglonu brauks Romas pāvests vai viņa svītas locekļi.
Tagadējā ceļa labošana ietvēra ceļa vienīgā grants posma noasfaltēšanu no Steķiem līdz krustojumam ar autoceļu Jēkabpils-Rēzekne. Svaigi lietais asfalts un ceļš kopā ar marķējumiem, barjerām un akurāti izveidotajiem grāvjiem kontrastē ar acīm redzami trūcīgu cilvēku mājām un pamestām mājvietām ap ceļu. Pēc gadiem pieciem būs jēga šo ceļa posmu aplūkot vēlreiz un pārbaudīt, cik daudz taisnības apgalvojumos, ka ceļu salabošana dod stimulu vismaz tiem cieši piegulošo teritoriju attīstībai.