Dobeles novada pašvaldība svinīgā ceremonijā šā gada 18. novembrī atklās Latvijas simtgades laukuma prezentācijas stendu.
Ir iecerēts, ka nākotnē laukumā, kas piekļaujas Brīvības ielai un atrodas iepretim Dobeles novada domes ēkai, centrālā figūra būs vides objekts Nameja gredzens, kas tiks veidots no nerūsējošā tērauda. Līdz ar objekta uzstādīšanu rekonstruēs arī pašu laukumu, oficiāli piešķirot tam Latvijas simtgades vārdu.
Vides objekta idejas pamatā ir dzejnieces, dobelnieces Ineses Zanderes radītais koncepts par daudzajām Zemgales upītēm, no kurām Latvija vij savu sudraba bizi, savu Nameja gredzenu:
«Zemgales līdzenums ir neskaitāmu mazu upīšu caurstrāvots. Šīs vitālās upītes ir novada asinsrite, auglības nesējas un arī vēstures pavedieni. Tās saplūst kopā plašajos palos, kas ikreiz aizslauka vēstures neveiksmes un dod spēku jaunam sākumam. Zobeni uzar karalaukus, bet arkli atkal apar tīrumus, kuros izauguši Latvijas dibinātāji - pirmie valstsvīri, prezidenti.
Zemgales upes kā sudraba pavedieni savijas kopā simbolā - Nameja gredzenā, sievišķīgajai bizei pārtopot vīrišķīgā spēkā. Šis spēcīgais simbols ir senvēstures tēlos smelts, bet 20. gadsimta radīts - tā ir vienotība, uz kuru esam tiekušies, dibinot valsti, atjaunojot valsti, un kuru turpināsim uzturēt visos laikos.»
Dzejnieces domu tālāk ir attīstījis tēlnieks Ģirts Burvis, kura piedāvātais projekts uzvarēja novada domes izsludinātajā konkursā. Nameja gredzens ir piederības simbols Latvijai, ar kuru lepojamies, atpazīstot cits citu visā plašajā pasaulē.
Šajā jaunajā Latvijas simtgades zīmē savīsies kopā gan senatnes zemgaļu brīvības cīņu piemiņa, gan šodienas Latvijas spēks un varēšana, gan nākotnes attīstības vēlējums Latvijai laiku lokos. Šī monumentālā iecere ir sabiedrības saliedētības zīme ar kopīgu vienošanos nozīmīgas idejas pārmantošanā, līdzekļu un enerģijas apkopošanā, tēlnieka prasmju piesaistē stipras Latvijas nākotnei.
Tik nozīmīgā laikā man ir gods un īpaša sajūta veidot šo darbu tieši Dobelei, pilsētai ar senu un bagātu vēsturi, kur savu devumu jau ir atstājuši tādi nozīmīgi Latvijas tēlniecības meistari kā Kārlis Zemdega un mans skolotājs Alberts Terpilovskis.
