REĢIONĀLĀ REFORMA: Pierīgas pašvaldības negribētu apvienoties ar Rīgu
Gadījumā, ja tiks realizēta reģionālā reforma, Pierīgas pašvaldības negribētu apvienoties ar Rīgu, liecina aptaujāto Pierīgas mēru sniegtās atbildes.
Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs uzskata, "ka raugoties no Mārupes pašvaldības funkciju īstenošanas pozīcijām, tad īsti neredzu jēgu reģionālajai reformai", jo Mārupe jau tagad esot viena no straujāk augošākajām pašvaldībām un ir donori pašvaldībām ar lēnākiem attīstības tempiem.
Tāpat Bojārs neuzskata, ka būtu nepieciešamība veidot divu līmeņu pašvaldības, kas būtu vēl viens orgāns ar savu lēmējvaru un izpildvaru, jo tas būtu papildu finansiālais administratīvais slogs valstij.
"Jau šobrīd Pierīgas reģiona mērogā spējam savstarpēji vienoties un atrast risinājumus iedzīvotājiem svarīgos jautājumos. Piemēram, izglītības, kultūras un sporta jautājumos risinājumus rodam sadarbojoties un strādājot Pierīgas izglītības, kultūras un sporta pārvaldē, kurā apvienojušās 11 pašvaldības," piebilda mērs, norādot, ka viņu pašvaldība aktīvi darbojas arī Pierīgas pašvaldību savienībā, kurā apvienojušās 14 pašvaldības.
Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja un Carnikavas domes priekšsēdētāja Daiga Mieriņa norādīja, ka pašvaldību skaits jāsamazina un administratīvi reģionālajai reformai jānotiek, tomēr esot svarīgi, lai tā notiktu izvērtējot teritoriālo, funkcionālo un pieejamības aspektu.
"Ir skaidrs, ka nevar turpināt kā līdz šim - jau šobrīd atsevišķas pašvaldības, lai pilnvērtīgi pildītu savas funkcijas un nodrošinātu iedzīvotājiem pakalpojumus, kooperējas savā starpā. Veidojot reformu, jāvērtē arī tāds aspekts kā pašvaldību finansēšanas izlīdzināšanas iespējas," pauda priekšsēdētāja.
Pretēji Bojāra teiktajam, Mieriņa norāda, ka reforma varētu balstīties uz divu līmeņu pārraudzību - reģiona līmenī un pašvaldību. Vienlaikus viņa norāda, ka Rīgas plānošanas reģiona sanāksmēs ar pašvaldībām par labāko reformas variantu vēl nav diskutēts.
"Mūsuprāt, nav atbalstāma ideja apvienot Pierīgu ar Rīgu. Mūsu pašvaldības Pierīgā ir pašpietiekamas, un tās var pilnvērtīgi darboties pašas par sevi ar savu vietējo vietvaru. Piekrītu, ka var veidot ciešāku sadarbību plānošanā - piemēram, Rīgas metropoles areālā var kopīgi plānot transporta tīklu, dažādus sociālos pakalpojumus, darba un izglītības iespējas ar mērķi nodrošināt iedzīvotāju mobilitāti dzīves kvalitātes uzlabošanai," sacīja Mieriņa.
Arī Ādažu novada mērs Māris Sprindžuks sacīja, ka detalizēti par teritoriālo reformu Pierīgas pašvaldības vēl nav diskutējušas, taču kopumā to atbalsta, lai reģionos veidotu spēcīgākas pašvaldības un uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti.
"Vairums Pierīgas pašvaldību ir finansiāli spēcīgas un ar augošu iedzīvotāju skaitu. Tās ir donori pašvaldību izlīdzināšanas sistēmā un ievērojamu daļu no budžeta iemaksā izlīdzināšanas fondā. Apvienošana ar Rīgu šīm teritorijām, visticamāk, nozīmētu līdzekļu pārdali no Pierīgas par labu Rīgai un lēnāku attīstību kā tas notiek šobrīd. Šādā scenārijā būtu apdraudēta skolu, bērnudārzu un piepilsētas infrastruktūras attīstība, jo līdzekļu tam nepietiek jau šobrīd," sprieda politiķis.
Vienlaikus viņš norādīja, ka Pierīgas pašvaldības atbalsta dziļāku un plašāku sadarbību ar Rīgu tādās jomās kā sabiedriskā transporta infrastruktūras plānošana, velomaršrutu un "Park& Ride" sistēmas izveide, sadarbība vienota pasažieru pārvadājumu modeļa izveidē, vidusskolu tīkla plānošana, sadarbība sociālās aprūpes jomā, ūdenssaimniecības attīstība, rekreatīvo zonu attīstība ap Rīgu un tūrisms.
Savukārt Babītes novada mērs Andrejs Ence pauda, ka vispirms jāpanāk, lai tiktu izpildīti likumā noteiktie nosacījumi par pašvaldībām, jo patlaban jau 39 novadi tos neizpilda.
"Neatbalstu arī apvienošanos ar Rīgu. Kā pašvaldība esam pašpietiekama un piegādājam bērnus arī Rīgas skolām. Pierīgas novadi ir pilnībā pašpietiekami un ģeogrāfiskais izvietojums ir labvēlīgs tam, ka katrs novads var pastāvēt pats - ar savu administrāciju un ar saviem deputātiem," sacīja Ence.
Ķekavas novada domes priekšsēdētājas Viktorijas Baires viedoklis ir, ka patlaban vērtēt reģionālās reformas īstenošanas plānus un potenciālos ieguvumus ir diezgan sarežģīti, jo nav precīzi skaidrs, kāda tad īsti tā būs. "Vai publiskajā telpā izskanējušās reformas aprises atšķiras vai neatšķiras no sākotnējās reformas ieceres, to mēs īsti nezinām," sacīja Baire.
Konceptuāli reformas ideju viņa atbalsta, vienlaikus norādot, ka izmaiņām jābūt vērstām uz tādu pašvaldību izveidi, kas ir finansiāli pašpietiekamas un dzīvotspējīgas. "Ķekavas novads ik gadu aizskaita citām pašvaldībām gandrīz četrus miljonus eiro. Tā ir līdzvērtīga summa, kas mums būtu pašiem jānovirza investīcijām, primāri, izglītības infrastruktūras attīstībai, jo Pierīgas pašvaldībās ar katru gadu pieaug bērnu skaits, bet izglītības infrastruktūra nespēj tik ātri šīm izmaiņām tikt līdzi," sacīja politiķe.
Vienlaikus viņa uzskata, ka ar Rīgu apvienoties nebūtu lietderīgi, jo gan Rīga, gan Pierīgas novadi iedzīvotāju skaita ziņā ir lielas pašvaldības, un iedzīvotāju intereses vieglāk un efektīvāk var pārstāvēt, ja vietvara atrodas tuvāk. "Rīgu saredzam kā līdzvērtīgu sadarbības partneri pie dažādu kopīgu jautājumu risināšanas, piemēram, transporta un velotīklu attīstības," piebilda Baire.