Aktīvisti cer no izciršanas nosargāt mežu, kas ieskauj Blaumaņa dzimtās mājas

Vairāki aktīvi Ērgļu novada iedzīvotāji nav apmierināti ar pašvaldības lēmumu izsolīt Braku meža cirsmu pie rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa dzimtajām mājām un cer nosargāt mežu no izciršanas.

Vēlētāju apvienības "Kopā ir spēks" savā "Facebook" vietnē vēsta, ka pēc vakar notikušas iedzīvotāju tikšanās pieņemts lēmums ierosināt ārkārtas domes sēdi par Braku meža cirsmu izsoles atcelšanu. Savukārt, ja netiks panākta izsoles atcelšana, pirms izsoles un izsoles laikā pie Ērgļu pagasta mājas tiks rīkots pikets.

Ar atklātu vēstuli pie Ērgļu novada pašvaldības vērsusies arī režisore Māra Ķimele, aicinot Braku mežu nepārvērst kailcirtē.

Ērgļu novada pašvaldības informācijas speciāliste Ilze Daugiallo aģentūrai LETA pauda nostāju, ka Braku meža apsaimniekošana notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem un profesionālu speciālistu atzinumiem.

Šā gada augustā novada dome, pieciem deputātiem balsojot par, bet četriem opozīcijas deputātiem - pret, nolēma atsavināt atklātā izsolē Ērgļu novada pašvaldības kustamo mantu - cirsmas Braku mežā, kur aptuvenais izcērtamās koksnes apjoms ir 4160 kubikmetri.

Mežs, par kura saudzēšanu iestājas aktīvisti, ir nozīmīgs ar to, ka tas atrodas pie latviešu rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa memoriālā muzeja "Braki". Laikraksts "Latvijas Avīze" iepriekš vēstīja, ka Blaumaņa memoriālajam muzejam "Brakos" nepieciešama jauna administratīvā ēka, bet, lai rastu līdzekļus tās celtniecībai, Ērgļu novada pašvaldība apsver koku ciršanu blakus "Brakiem" esošajā mežā.

Pašvaldība plāno celt muzeja administrācijas ēku par līdzekļiem, kurus tā iegūtu, izstrādājot novada teritorijā esošu mežu. Daļa no šī meža ainaviski un tematiski saistīta ar Brakiem - tajā atrodas gan zibens šķeltais akmens, gan Edgara skulptūra, gan krēsls Annai Brigaderei. Sākotnēji mežu bija plānots nocirst kailcirtē, taču pret to asi iebilda domes opozīcijā esošā apvienība "Kopā ir spēks", kuru pārstāv deputāti Māris Olte, Inga Bite un Andris Spaile.

Muzeja vadītāja Zinta Saulīte gan skaidrojusi, ka Blaumaņa laikā meža blakus viņa mājām vispār nav bijis, un tam pierādījumi esot atrodami rakstnieka darbos. Tādējādi kailcirte, pēc Saulītes domām, nebūtu pretrunā vēsturiskajai ainavai.