Atsevišķās pašvaldībās ziedojumu pieņemšana nav bijusi caurskatāma, secina Valsts kontrole

Revīzijas laikā tika konstatētas pazīmes, kas liecina, ka daļa pašvaldību, iespējams, nav ievērojušas normatīvā akta prasības un ierobežojumus. No revīzijas izriet, ka pašvaldības ir pieņēmušas ziedojumus bez augstāk stāvošas amatpersonas vai koleģiālas institūcijas atļaujas, tās ir pieņēmušas ziedojumus no juridiskām personām, ar kurām ir noslēgti saimnieciski līgumi, kā arī darbojušās kā starpnieks starp privātiem komersantiem un biedrībām ziedojumu un dāvinājumu saņemšanā.

"Neskaidrs normatīvais regulējums par ziedojumu un dāvinājumu saņemšanas ierobežojumiem rada pašvaldībām grūtības normatīvo aktu interpretācijā, lai, rīkojoties iedzīvotāju interesēs, nenonāktu interešu konflikta situācijā," pauda Valsts kontrole.

Revīzijas laikā konstatēts, ka no 29 revīzijas izlasē iekļautajām pašvaldībām trīs pašvaldības pretēji labajai praksei nav izstrādājušas atsevišķu kārtību, kādā veidā notiek ziedojumu un dāvinājumu pieņemšana, izlietošana un uzskaite, sešas pašvaldības šādu kārtību nav apstiprinājušas, bet 23 pašvaldībās šī kārtība nav skaidra.

Vairumā gadījumu konstatēts, ka pašvaldības savā kārtībā nav noteikušas prasību izvērtēt, vai ziedojums vai dāvinājums būtu noraidāms; kādos gadījumos slēdzami ziedojumu līgumi; kā tiek saņemta augstākas amatpersonas vai domes atļauja ziedojuma pieņemšanai; par kādu ziedojumu un/vai dāvinājumu pieņemšanu var lemt tikai dome.

"28 pašvaldībās atsevišķos gadījumos ziedotāju izvērtējums pēc būtības netiek veikts, kā rezultātā pastāv risks, ka tiek pārkāpti likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktie ierobežojumi ziedojumu pieņemšanā. Tikai viena pašvaldība pēc būtības izvērtē ziedotājus, to saistību ar pašvaldību un to, vai ziedojuma pieņemšana neietekmēs lēmuma pieņemšanu attiecībā uz ziedotāju. Savukārt viena pašvaldība šādu izvērtējumu lēmumos par ziedojumu pieņemšanu iekļauj formāli, pēc būtības ziedotājus neizvērtējot," teikts revīzijā.

Kā labās prakses piemēru Valsts kontrole minēja Jūrmalas pilsētas, Daugavpils pilsētas un Raunas novada pašvaldību pieņemto kārtību.

Revīzijas laikā, analizējot 29 izlasē iekļautajās pašvaldībās saņemtos ziedojumus un darījumus ar ziedotājiem laika posmā no 2016.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 30.septembrim, ir konstatētas pazīmes, kas liecina par iespējamu likuma neievērošanu.

25 pašvaldības pieņēmušas vai lūgušas ziedojumus, nesaņemot augstākas amatpersonas vai domes atļauju. 19 pašvaldības ir pieņēmušas ziedojumus vismaz 148 881 eiro apmērā no komersantiem u.c. personām, ar kuriem ir bijuši darījumi un kuri nav uzskatāmi par neiesaistītām trešajām personām. Četras pašvaldības saņēmušas ziedojumus no neidentificējamām personām vismaz 2811 eiro apmērā, bet viena pašvaldība neatbilstoši normatīvo aktu prasībām dalības maksu skolas salidojumā noformējusi kā ziedojumus, kā rezultātā saņēmusi ziedojumus 1064 eiro apmērā.