Piektdiena, 26.aprīlis

redeem Alīna, Rūsiņš, Sandris

arrow_right_alt Latvijā \ Reģionos

Jēkabpilī siltums paliek lētāks

ALTERNATĪVAS. Uzskatām, ka katrā siltuma ražošanas avotā ir jāsaglabā vismaz divas kurināmā alternatīvas – tas samazina riskus palikt bez siltuma vispār, kā arī pastāv veselīga konkurence starp kurināmā ražotājiem, teic Aleksandrs Karpenko © Ģirts Ozoliņš, F64 Photo Agency

Jaunā apkures sezona Jēkabpilī ir sākusies ar pozitīvu ziņu – no 1. septembra stājies spēkā jaunais apkures tarifs gala patērētājiem – 54,22 (bez PVN) eiro par megavatstundu, kas ir apmēram par diviem eiro mazāk nekā iepriekš.

Daudzu gadu rezultāts

Jāatzīst, ka līdz šim Jēkabpilī siltumu nekādi nevarēja nosaukt par lētu - salīdzinājumā ar citām lielajām pilsētām tas bija visai dārgs. Tagad situācija ir krietni labāka. Jāpiebilst, ka vairākās pašvaldībās šogad siltuma tarifi piedzīvoja kāpumu, jo beidzās valsts atbalsts gāzes koģenerācijas stacijās saražotajai elektroenerģijai - šajās stacijās saražotais siltums faktiski ir blakusprodukts, tāpēc siltumapgādes tīklos to varēja nodot par ļoti zemu cenu. Pēc atbalsta termiņa beigām vairāki gāzes koģenerācijas uzņēmumi Latvijas pilsētās tiek slēgti.

Vaicāts, kādu pasākumu rezultātā siltuma tarifs Jēkabpilī ir pazeminājies, pašvaldības SIA Jēkabpils siltums valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Karpenko skaidro: «Tas ir ilgu gadu darba rezultāts. Viena no lielākajām problēmām, kas būtiski ietekmēja siltuma cenu gala patērētājam, bija milzīgie siltuma zudumi pārvades sistēmās. Tāpēc, tikko kā radās iespēja piesaistīt ES Kohēzijas fonda finansējumu, sākām trašu nomaiņu. Pirmo projektu trašu rekonstrukcijā, nomainot siltuma pārvades caurules uz rūpnieciski siltinātām, Jēkabpilī realizējām jau 2012. gadā. Līdz šim ir realizēti jau četri projekti siltumtrašu rekonstrukcijā, nomainot vairāk nekā deviņus kilometrus cauruļu, kopumā ieguldīti 3,2 miljoni eiro. Sākot projektu realizāciju, siltuma zudumi sastādīja 26%, tātad vairāk nekā ceturtā daļa siltuma līdz gala patērētājam nemaz nenonāca, bet maksāt par tā saražošanu vajadzēja. Tagad siltuma zudumi trasēs ir vien 16%.» Pēc pirmajiem diviem realizētajiem projektiem siltuma tarifu varēja samazināt par trīs četriem procentiem, līdz 56,20 eiro. 2016. gadā ir pabeigti nākamie divi projekti, un šobrīd redzami rezultāti - tarifs ir samazināts vēl par 3,5 procentiem.

Jēkabpilī ir rekonstruēti ap 90% siltuma pārvades tīklu - atlicis vien pusotrs kilometrs. Neatjaunotajā posmā ir salīdzinoši lieli siltuma zudumi, tāpēc to rekonstrukcijas rezultātā iegūtais ekonomiskais efekts var dot iespēju samazināt siltuma tarifu vēl par apmēram trim procentiem, taču to var ietekmēt vairāki faktori, tostarp nodokļu izmaiņas. Uzņēmuma vadītājs lēš, ka darbi apmēram 1,5 miljonu eiro vērtībā sāksies jau nākampavasar - projekts ir apstiprināts, un būvniecības iepirkums tiks izsludināts.

Jāsaglabā kurināmā alternatīvas

Karpenko uzsver, ka sistemātiski ieguldījumi vajadzīgi arī katlumājās - nepieciešamas gan regulārās iekārtu apkopes un remonti, gan tehnoloģiskie uzlabojumi kā biomasas, tā arī gāzes iekārtās. Vaicāts, vai tuvāko gadu plānos nav paredzēts pilnībā pāriet uz biomasas kurināmo un atteikties no gāzes, uzņēmuma vadītājs spriež: «Mēs uzskatām, ka pārejai tikai uz biomasu ir lieli riski, kas pierādījās jau pagājušajā ziemā, kad šķeldai bija ne tikai ļoti augsta cena, bet tās hroniski trūka visā Latvijā. Neviens nevar pateikt, ka šādas situācijas neatkārtosies, jo ziemas ir neprognozējamas un mežā ne vienmēr var iebraukt. Ir saprotams, ka šķeldas ražotāji vispirms pilda savus eksporta līgumus, jo cena tajos augstāka. Arī Latvijā šķeldas cenas šai sezonai ir augstākas nekā pagājušajā gadā. Tikai pateicoties tam, ka mūsu rīcībā ir arī gāzes katli, jo šķeldas fiziski tirgū nebija, mēs pilsētniekiem varējām nodrošināt nepārtrauktu siltuma padevi.» Vidēji Jēkabpils siltums patērētājiem piegādā 50% no biomasas iegūtā un nedaudz mazāk kā 20% no gāzes iegūtā siltuma, iztrūkstošo iepērkot no privātā siltuma ražotāja. «Piebildīšu, ka līgums ar privāto siltuma ražotāju paredz, ka pašvaldības vajadzībām siltumu iepērkam tikai tādos gadījumos, kad tas mums ir vajadzīgs - vai nu situācijās, kad pieaug pieprasījums un mūsu jaudas nav pietiekamas, vai tad, ja mūsu siltuma ražošanas pašizmaksa ir lielāka par privātuzņēmēja piedāvāto cenu.


http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2018/10/17/jekabpili-siltums-paliek-letaks