Neatrodas labdari, kas vēlētos palīdzēt atjaunot Mellužu estrādi

Pusgada laikā SIA "Dzintaru koncertzāle" rīkotajai ziedojumu akcijai "Mellužu estrāde - Vakar. Šodien. Rīt", kuras mērķis bija savākt līdzekļus Mellužu estrādes atjaunošanai, nav atsaucies neviens ziedotgribētājs, aģentūrai LETA sacīja SIA "Dzintaru koncertzāle" valdes locekle Diāna Bērza.

Bērza atzina, ka šāda situācija ir saprotama, jo patlaban ir tāds laiks, kad cilvēkiem jau tā nav naudas, tādēļ arī nav lieku līdzekļu, ko ziedot šādiem mērķiem.

"Tomēr esmu 100% pārliecināta, ka Mellužu estrāde ir tā vieta, kur daudz kas var tikt paveikts bez miljonu ieguldījumiem, vien ar mīlestību, čaklām rokām un labi saplānotu darbu. Tāpēc bija patiess prieks, ka aptuveni 150 talcinieki atsaucās "Dzintaru koncertzāles" aicinājumam piedalīties Mellužu estrādes sakopšanas darbos Lielās talkas laikā 24.aprīlī," sacīja Bērza.

Jūrmalas domē ir iesniegta Mellužu estrādes un parka attīstības vīzija 2010.-2015.gadam "Mellužu estrāde - Vakar. Šodien. Rīt.", kas ir apskatāma arī mājaslapā "www.dzk.lv" sadaļā "Mellužu estrāde".

Kā stāstīja "Dzintaru koncertzāle" valdes locekle, daļu no šogad iecerētajiem darbiem Mellužu estrādē jau ir izdevies realizēt. Laika posmā starp Lielo talku un vasarsvētku tirdziņu ir veikts kapitālais solu remonts skatītāju zonā, kā arī veikti teritorijas labiekārtošanas un apzaļumošanas darbi.

Jau ziņots, ka Mellužu brīvdabas estrāde savā ziņā ir unikāls koka arhitektūras piemineklis. Mellužu estrāde ir viena no divām akustiskajām koka gliemežnīcām visā Baltijas reģionā, kas ir saglabājusies kopš pagājušā gadsimta.

"Dzintaru koncertzāle" iecerējusi estrādi atjaunot līdz 2015.gadam, kad tiks svinēta Mellužu estrādes 85.gadskārta.

Mellužu estrādes vēsture sākusies pagājušajā gadsimtā, kad 1930.gadā jau izveidotajā Mellužu parkā tika uzcelta brīvdabas koka koncertestrāde. Vēsturiski, kopš 19.gadsimta, Rīgas jūrmala ir bijusi iecienīta Rīgas iedzīvotāju atpūtas vieta, kur notikusi arī aktīva koncertdzīve. Toreiz vasaras koncertzāles bija ne vien Mellužos, bet arī Dubultos, Majoros, Bulduros, arī Edinburgā un visās notika aktīva koncertdzīve. Mellužu parka estrādē skanēja gan mūzika, gan tika arī spēlēts teātris. Mellužu estrāde bija viena no pirmajām vietām Jūrmalā, kur notika vietējo teātra amatieru izrādes latviešu valodā.

Mūsdienās Mellužu estrāde ir viena no pēdējām divām akustiskajām koka gliemežnīcām visā Baltijas reģionā, kas ir saglabājusies kopš pagājušā gadsimta un šis vēsturiskais, Jūrmalai tik tipiskais koka arhitektūras piemineklis vēl ir dzīvs. Otra akustiskā koka gliemežnīca atrodas Sāmsalas galvaspilsētā Kuresārē, Igaunijā.

Sākot ar šo vasaru, Mellužu estrādē regulāri tiek rīkoti dažādi pasākumi.

Latvijā

Mēģināju atcerēties kādu seksa skandālu augstskolā, kurā savulaik mācījos, proti, Latvijas Valsts universitātē (tagad – Latvijas Universitāte). Neatcerējos. Jo par seksa skandālu diez vai varētu nodēvēt kādas gados nobriedušas pasniedzējas apprecēšanos ar krietni jaunāku studentu vai kāda docenta laulības ar savu studenti. Visi pilngadīgi cilvēki, nedara neko neaizliegtu. Protams, runas par viņiem bija, taču – par kuru gan nerunā? “Seksa skandāls”, kas piemeklējis Latvijas Mūzikas akadēmiju (LMA), gan ir citā kategorijā liekams. Bet ir nianses.

Svarīgākais