FOTO: Armijas mācībās atrasti 3071 sprādzienbīstami priekšmeti

© Latvijas armija

No 17. līdz 30. septembrim, Cekulē norisinājās starptautiskās militārās mācības “Detonators 2018”, kuru laikā mācību dalībnieki atrada un neitralizēja 3071 sprādzienbīstamu priekšmetu un 985 kilogramus vieglās strēlnieku munīcijas.

Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Viesturs Silenieks uzsver: "Viens no šo mācību praktiskajiem ieguvumiem ir tas, ka zeme kļūst tīrāka, jo sprādzienbīstamie priekšmeti, kas šajā apkārtnē ir tūkstošos eksemplāru, tiek savākti. Otrs ieguvums ir starptautiskā sadarbība - daudzu valstu speciālisti var atbraukt uz Latviju un piedalīties šādās mācībās, kuras pasaulē nav plaši izplatītas."

Mācību mērķis bija meklēt un neitralizēt nesprāgušo munīciju, kā arī veicināt savstarpējo sadarbību neitralizēšanas taktikā un procedūrās.

Mācības organizēja Zemessardzes 54.Inženiertehniskais bataljons un tajās piedalījās vairāk nekā 170 karavīru no Albānijas, ASV, Beļģijas, Dānijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Luksemburgas, Polijas un Vācijas bruņotajiem spēkiem.

Starptautisko militāro mācību "Detonators 2018" laikā tika veikta bijušo munīcijas noliktavu teritoriju Cekulē attīrīšana no sprādzienbīstamiem priekšmetiem.

Pagājušajā gadā starptautisko militāro mācību "Detonators 2017" laikā atrada un neitralizēja 1070 sprādzienbīstamos priekšmetus.

Cekules munīciju noliktava tika izmantota militārām vajadzībām laikā no 1920. līdz 1995.gadam. Liels skaits munīcijas vienību tika izmētāts apkārtnē Otrā Pasaules kara laikā, kad PSRS armijas partizāni uzspridzināja šīs noliktavas. Šobrīd 240 hektāru lielā teritorija joprojām ir viens no lielākajiem ar nesprāgušo munīciju piesārņotajiem objektiem Latvijā.

Kopš 1994.gada notiek teritorijas virsmas attīrīšana no nesprāgušās munīcijas un ik gadu nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas speciālisti atrod un neitralizē vairākus simtus sprādzienbīstamu priekšmetu.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais