Glābēji no Piņķu baznīcas evakuē materiālās vērtības; no ūdens cenšas pasargāt ērģeles
Glābēji Piņķos šovakar no Svētā Jāņa baznīcas sākuši evakuēt materiālās vērtības, kā arī veic pasākumus, lai no ūdens pasargātu dievnama ērģeles, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).
Lai arī glābējiem izdevies lokalizēt ugunsgrēku baznīcas tornī, dzēšanas darbi turpinās un glābēji kopā ar baznīcas pārstāvjiem veic materiālo vērtību evakuāciju.
Līdz šim nav noskaidrots, kāds ir bijis ugunsgrēka cēlonis.
Baznīcas draudze sociālajā tīklā "facebook" raksta, ka baznīcas tornis ir nodedzis, bet baznīca pati ir nosargāta, taču draudzei steidzami vajadzīgs strāvas ģenerators un prožektori lai iztīrītu telpas. Ikviens, kurš var palīdzēt aicināts zvanīt baznīcas pārstāvjiem pa tālruni 29 429 340.
Kopējā degšanas platība bija 20 kvadrātmetri, lai gan līdz šim nav noskaidrots, kāds ir bijis ugunsgrēka cēlonis.
Jau ziņots, ka ap plkst.17.19 VUGD saņēma izsaukumu uz Rīgas ielu Piņķos, kur bija izcēlies ugunsgrēks.
Ierodoties notikuma vietā tika konstatēts, ka ar atklātu liesmu dega baznīcas tornis. Notikuma vietā ieradās 22 ugunsdzēsēji, lai šo paaugstinātas bīstamības ugunsgrēku likvidētu.
Baznīcas draudzes vadītājs Ritvars Heniņš aģentūrai LETA norādīja, ka tuvākajās dienās bija plānots sākt baznīcas jumta seguma renovāciju. Šim mērķim jau bija uzstādītas stalažas ap baznīcas torni, bet paši remontdarbi vēl netika sākti.
Draudzes mājaslapā teikts, ka Piņķu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā draudze iepriekš ir saņēmusi Lauku atbalsta dienesta lēmumu par baznīcas jumta renovācija apstiprināšanu, un sākusi projekta īstenošanu.
Projekta īstenošanas laiks ir no šī gada 23.februāra līdz nākamā gada 1.decembrim.
Baznīcā atrodas vairāki valsts nozīmes kultūras un vēstures pieminekļi, tostarp, deviņu reģistru ērģeles, kuras 1890.gadā ir darinājis izcilais ērģeļbūvētājs Vilhelms Zauers. 2012.gadā restaurēta altārglezna.
1916 gada 17.jūlija rītā 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljons ceļā uz Smārdes iecirkņa fronti, kur gatavojās ievērojams krievu armijas uzbrukums, iegriezās Piņķu muižā. Bataljona komandieris Jukums Vācietis noturēja Piņķu baznīcā savu slaveno dievkalpojumu.
Dzejnieks Aleksandrs Čaks par Piņķu baznīcu grāmatā "Mūžības skartie" rakstījis balādi "Sprediķis Piņķu baznīcā", kas veltīta varonīgajiem strēlniekiem 1. Pasaules karā, 5. Zemgales pulkam un pulkvedim Jukumam Vācietim.