Kurzemē visvairāk iedzīvotāju zaudējuši Alsungas un Rucavas novadi

© f64

No Kurzemes reģionā esošajiem novadiem 17 gadu laikā visvairāk iedzīvotāju skaits samazinājies Alsungas un Rucavas novados - attiecīgi par 35,8% un 35,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) mājaslapā pieejamā informācija.

Ja 2000.gadā Alsungas novadā dzīvoja 2054 iedzīvotāji, tad šogad to skaits samazinājies līdz 1319 iedzīvotājiem, bet Rucavas novadā 2000.gadā bija 2386 iedzīvotāju, savukārt šogad - 1536 cilvēki.

Arī Durbes novads šajā laikā piedzīvojis lielu iedzīvotāju skaita kritumu - no 3974 iedzīvotājiem 2000.gadā līdz 2681 cilvēkam šajā gadā. Savukārt Dundagas novadā šajā laikā cilvēku skaits samazinājies par 30,2% no 5355 iedzīvotājiem 2000.gadā līdz 3740 iedzīvotājiem šajā gadā.

Pēc pārvaldes datiem laika posmā no 2000. līdz 2018.gadam visos Kurzemes reģiona novados iedzīvotāju skaits ir samazinājies.

Iedzīvotāju skaits samazinājies arī lielajās Kurzemes pilsētās - Liepājā un Ventspilī. Liepājā pirms 17 gadiem dzīvoja 88 974 iedzīvotāji, bet šogad tie ir 69 202 cilvēki, savukārt Ventspilī iedzīvotāju skaits no 44 233 samazinājies līdz 34 844.

Apkopotie dati liecina, ka 17 gadu laikā no Ventspils uz ārzemēm vai uz dzīvi citās Latvijas pilsētās pārcēlušies 10 944 cilvēki, savukārt no Liepājas - 23 427. Lielākā daļa jeb 15 326 cilvēki no Liepājas devušies prom ārpus valsts robežām, savukārt no Ventspils 6240 cilvēki izvēlējušies doties ārpus Latvijas.

Jau ziņots, ka CSP ir izveidojusi interaktīvu tīmekļa rīku par Latvijas iedzīvotāju iekšzemes migrāciju, kurā var skatīt iedzīvotāju pārvietošanos Latvijas robežās kopš 2000.gada.

Dati Latvijas kartē skatāmi par reģioniem, novadiem, pagastiem un pilsētām. Kartē var pārslēgt migrācijas plūsmu virzienu (aizbrauca, atbrauca) un mainīt laika periodu - 2000.-2018.gads, 2011.-2018.gads un 2017.-2018.gads. Rīks ietver informāciju gan par iekšējo, gan ārējo migrāciju, salīdzinot iedzīvotāju faktiskās dzīvesvietas.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais