Atzīmēs Baltu vienības dienu

© Velga Kukuma

Sauliešu pilskalnā Katlakalnā sestdien, 2018.gada 22.septembrī plkst. 20.00 Baltu Vienības dienas sasauksmes uguni iedegs Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE.

Baltu Vienības diena Lietuvā un Latvijā kā kopīga iezīmīga diena tiek svinēta kopš 2000.gada un abās Baltu zemēs par tādu pasludināta svarīgās, 1236.gadā notikušās Saules kaujas pieminēšanas dēļ. Tā bija kauja, kurā zemgaļu un lietuviešu tautas sakāva zobenbrāļu ordeni un tādēji izmainīja vēstures gaitas tālāko virzību. Lai arī vēstuniekiem nav vienota viedokļa šīs kaujas sakarā, tomēr par spīti dažādajām pretrunām, tā kļuvusi par baltu tautu vienotības simbolu. Pirmās baltu sasauksmes un vienotības ugunis iedegās 2005.gadā Lietuvā starp Šatrijas, Girniku un Sprūdes pilskalniem. Gadu vēlāk Baltu Vienības uguņu sasauksmē sāka piedalīties arī Latvijas pilskalnu ļaudis. Gadu no gada to skaits aug - arvien biežāk ļaudis sanāk kopā un iezīmē Baltu vienības dienu domājot par baltu tautu un mūsu asins un domu, sirds un senču kopbalss spēku šodien un nākamībā.

Jau kopš 2012.gada, Baltu Vienības dienas uguņu sasauksmē piedalās arī Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE un senajā Sauliešu pilskalnā iededz savu Baltu vienībai veltīto uguni. Par Sauliešu pilskalna senvietas nozīmību, tāpat kā par Pļavniekkalna apmetnes nozīmību, rakstīts un runāts jau ne reizi vien. Pilskalna, apmetnes un senkapu vietas vēsture saistās ar aptuveni 5.-6.gadu simteni un varbūt pat vēl senākiem laikiem, Arheologu pētījumu lokā tie bijuši jau izsenis un te atrasto senlietu - rotu, apģērbu, darbarīku un citu lietu klāts ir daudzveidīgs un izteiksmīgs. Sauliešu pilskalns savulaik bijis nozīmīga apdzīvota vieta, kurai viegli garām nevarēja tikt neviens svešzemju ceļotājs, kas Daugavā, jeb, kā tolaik Daugavu dēvēja ceļotāji, Dueinā, iebrauca ar saviem kuģiem.

Seno baltu tautu kopība un vienotība dažiem šķiet strīdīgs un neviennozīmīgs jautājums - ne visi vēsturnieki to atzīst bijušu esam un vairāk raksta par cīniņiem un kariņiem to starpā. Bet šodien tomēr līdztekus Saules kaujas gadskārtas nozīmības atzīmēšanai mēs vairāk domājam par baltu tautu savienību un sadarbibu, nekā par strīdiem un nesaprašanos. Ne visi šodien to vēlas atzīt un ne visi vēlas mūsu tautu vienību. Tai pat laikā šobrīd baltu tautu vienības spēku aktualizējis arī kandidāts uz Lietuvas Prezidenta amatu (vēlēšanas notiks nākamajā gadā), savulaik tautas kustības SAJŪDIS viens no iedvesmotājiem, dibinātājiem un vadītājiem, Arvīds Jozaitis (Arvydas Juozaitis).

Laika gaitā Saules kaujas pieminēšanas dienas vēstījums izplatījies un stiprinājies ne tikai kā vienas kaujas atcerēšanās, bet kā iespaidīgs iedvesmojums baltu tautu, baltu zemēs dzīvojošo un baltu kultūrtelpu kopjošo ļaužu savienošanībai kopīgos mērķos un ideālos - saglabājot katram savu patību, stiprināt vienojošo. Tāpēc tie, kuri mūsu tautu vienošanos un kopus spēku atzīstam, novērtējam un to vēlamies arvienu vairāk, nākam to daudzināt arī pie Baltu vienības ugunkuriem.

Latvijā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina ikvienu dalīties ar saviem unikālajiem pieredzes stāstiem par Latvijas mežiem, sēņošanu un ogošanu, iesaistoties projektā "Savvaļas stāsti." Šī iniciatīva veltīta Latvijas dabas, kultūras un identitātes mantojuma dokumentēšanai un saglabāšanai, informē RSU.

Svarīgākais