Vakar no valdības mājas cēlusies ziņa par sekmēm valstij parādā palikušā uzņēmuma KVV Liepājas metalurga īpašumu izpārdošanā aizdomīgi līdzinās tai ziņu sērijai, ar kādu valsts augstākās amatpersonas nāca klajā 2014. gada septembrī un oktobrī.
Saistība starp 2014. un 2018. gadu ir viennozīmīgi skaidra: toreiz 4. oktobrī tika ievēlēta Latvijas Republikas 12. Saeima, un šoreiz 6. oktobrī tiks ievēlēta 13. Saeima.
Četrus gadus ilgajā 12. Saeimas pilnvaru laikā valsts paguva vienu un to pašu uzņēmumu gan pārdot, gan nacionalizēt, gan apsolīties pārdot vēlreiz. Vakar šie solījumi tika iegrozīti tā, lai sāktu izskatīties pēc solījumu izpildes, lai gan nekas konkrēts valdībā izlemts netika.
Viens no valdības darba kārtības punktiem vakar saucās Informatīvais ziņojums «Par MAS KVV Liepājas metalurgs esošo situāciju». Intriga tika uzkurināta ar anotāciju, ka tā esot «VIII. Ministru kabineta lieta (slēgtā daļa Mazajā zālē)», kam vajadzēja nozīmēt, ka tur tiek izskatīts kaut kas ļoti nozīmīgs. Pēc jautājuma izskatīšanas slepeni pārrunātā publiskojamo daļu atreferēja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs, bet sarunās neiesaistījās Rīgu un tieši valdību apciemojušais Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks.
A. Ašeradena un V. Loginova teiktais rezultējās aģentūras LETA ziņā ar virsrakstu Dažu nedēļu laikā PA cer vienoties ar investoriem par KVV Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas krāsns likteni. Tālākā izklāstā par apgalvojuma autoru uzdots V. Loginovs. Precizitātes labad jāpiebilst, ka tikpat labi šos vārdus var pierakstīt arī ministram. Kā žurnālisti jautāja un pārjautāja gandrīz vienu un to pašu, cenšoties iegūt precīzākas atbildes, lai tajās parādītos arī ar skaitļiem izteikta un tāpēc vēlāk pārbaudāma informācija par KVV Liepājas metalurga mantas pārdošanas termiņiem un summām, tā arī amatpersonas atbildēja vienu un to pašu, ka viss notikšot drīz, bet bez garantijām, kad tas tieši notiks un vai vispār notiks.
Vakar klātienē uzklausītais ļoti atgādināja to, kas jau bija dzirdēts 2014. gada vasaras beigās. Aģentūras LETA arhīvs to pilnībā apstiprina. Var jau būt, ka arī toreizējās publikācijas būtu niansēs precizējamas, ka amatpersonas izteikušās ne tieši tā, kā tas ziņu arhīvā saglabāts, bet caurmērā tās tomēr parāda to, kas īstenībā notika.
Arī toreiz ritēja priekšvēlēšanu cīņa gan starp politiķiem, gan starp partijām, gan toreizējās koalīcijas iekšienē, gan starp koalīciju un opozīciju. Iespēja stāstīt par toreiz aiz izkārtnes Liepājas metalurgs esošā uzņēmuma darbības atjaunošanu bija būtisks resurss pie varas jau esošo politiķu un partiju rīcībā. Sākotnējie solījumi bija tādi, ka uz 12. Saeimas vēlēšanu brīdi Liepājas metalurga krāsnīm vajadzēja mest gaismu kā salūtam par godu pie varas esošo politiķu pilnvaru pagarināšanai jaunās vēlēšanās. Pēc tam solītos uzņēmuma darbības atjaunošanas termiņus nācās pārbīdīt uz aizvien vēlāku laiku. Rezultātā uz vēlēšanu brīdi bija iespējams paziņot tikai par darījumu juridisko virzību, bet arī tas bija vairāk nekā nekas. Šā un citu iemeslu dēļ vecā vara ar toreizējo Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu priekšgalā savas pozīcijas noturēja.
Diez vai politiķi apzināti meloja. Drīzāk labvēlīgam rezultātam ticēja gan viņi, gan arī uzņēmuma pircēji, kas 2015. gada sākumā pat uz brīdi iekūra metālkausēšanas krāsni. Gan jau arī tagad politiķi tic vai grib ticēt tam, ko viņi saka, bet nekur nav pazuduši tie apstākļi, kuru dēļ vispirms izputēja Liepājas metalurgs un KVV Liepājas metalurgs izputēja vēlreiz.
***
