Ogļu putēšana Ventspilī ir nenormāla norma

Ventspils iedzīvotājiem šogad pienākas vēl 25 spēcīgas ogļu putēšanas reizes. Desmit jau ir piedzīvotas. Tādas, ka plauksta, pārvelkot palodzei, kļūst pilnīgi melna. Vienīgi Valsts vides dienests (VVD) problēmu šajā faktā nesaskata: «Tātad būtisks gaisa piesārņojums nav konstatēts.»

Iedzīvotājiem ir paskaidrots, ka viņu iebildēm un nepatikai pret ogļu putekļu elpošanu nav nekāda svara. B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja uzņēmumam Ventspils Tirdzniecības osta ir spēkā. Piesārņošanas limits 35 reizes gadā virs 50 mikrogramiem kubikmetrā arī nav izsmelts.

«Viņi saka, noteikumi ir tādi, kādi tie ir, un mēs neko nepārkāpjam,» - tā tikšanās saturu atstāsta ventspilniece Agnese Jansone. Kopumā tā bijusi gara nekontrolēta vāvuļošana, kuras gaitā atnākušajiem iedzīvotājiem tika klāstīts gan par to, cik daudzas darba vietas uzņēmums nodrošina, gan grūtībām kravu piesaistē, gan ogļu frakciju izmēriem, ko nekādā ziņā nedrīkst sajaukt. Tieši tāpēc tās tiek krautas nevis segtajā terminālī, bet zem klajas debess. Mainīt uzņēmums neko negrasās.

Ja grib, tad var

Neatkarīgā jau vēstīja, ka šīs vasaras ekstremāli karstajos un sausajos laikapstākļos iedzīvotāju neapmierinātība arvien pieaug. Ventspilnieku dzīves kvalitāte pasliktinās - mājas netīras, dzīvokļi ogļu pieputējuši. Mazgā kaut vai katru dienu. Pulmonologi brīdina elpot labāku gaisu. Tad nu Ventspils pašvaldība, izmantojot savu politisko ietekmi, uzspieda uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Tā savukārt sapurināja VVD. Dienests sāka imitēt vētrainu darbību - atbrauca iepriekš laikus saskaņotā pārbaudē. Attiecīgi Ventspils Tirdzniecības osta veica tādu ogļu kraušanas paraugdemonstrējumu, par kuru paši strādnieki brīnījušies. Nekādu putekļu. To arī Neatkarīgajai piesūtītajā situācijas skaidrojumā norāda VVD: «Kuģa iekraušanas laikā ogļu putēšana nav novērota.» Tātad tās bijušas bagātīgi samitrinātas un principā - ja gribētu, vienmēr varētu kraut bez putekļiem.

Normas nekam neder

Aizvakar VVD noorganizēja uzņēmuma pārstāvju tikšanos ar iedzīvotājiem. Galvenais ogļu krāvējs - šveicietis Rudolfs Meroni - neieradās.

Ieradās Ventspils Tirdzniecības ostas valdes priekšsēdētājs Valerijs Pašuta un sabaroja atnākušos ar priekšzīmīgu statistiku, kas apstrīd viņu melnās plaukstas, netīrās pēdas un netīros galdautus. To ļauj darīt aplams monitoringa staciju izvietojums. Kreisajā Ventas krastā putekļu monitoringa stacijas vides dienestam vispār neesot. Labajā - kaut kur projām Pārventā.

Vai ventspilnieku dzīves kvalitātē pēc sataisītā trača kaut kas būtiski mainīsies? Normatīvi joprojām ir spēkā, un arī Rīgā ogļu krāvējiem ir visas tiesības trīs reizes mēnesī kārtīgi putināties, nesatraucoties par iedzīvotāju iebildēm. Vai darīt to mēnesi no vietas. Vides dienests pievērs acis. Šādas normas ir jāmaina, lai uzņēmēji - tajā skaitā alkatīgais Ventspils šveicietis - sāktu strādāt ar atbildību pret vidi un iedzīvotājiem.

Problēma jāatrisina līdz galam

Ventspils Reģionālās vides pārvaldes vadītāja Inguna Pļaviņa līdz šim bijusi pilnībā šveicieša pusē un ogļu biznesu pēc iespējas centusies neapgrūtināt. Tātad viņas vadībā izmaiņas iestādes attieksmē nav iespējamas. To saprot arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, tāpēc viņa rotēta vietām ar Madonas Reģionālās vides pārvaldes direktoru Normundu Broku. Taču arī viņa panākumi Ventspils vides problēmu risināšanā būs atkarīgi no tā, vai centrālajā birojā Rīgā Valsts vides dienestam būs vēlēšanās atrisināt putēšanas problēmu. To atzīst Ventspils vicemērs Jānis Vītoliņš. No uzņēmuma puses tāda vēlēšanās nav manāma - vismaz atbilde uz iedzīvotāju jautājumu, kad jūs beigsiet mums uz galvas ogles bērt, aizvakar sapulcē tā arī neizskanēja. Taču pašvaldībai pēc šīs sarunas ir savs rīcības plāns. Tuvākajās dienās uz ministriju un Vides dienestu tiks nosūtīta vēstule ar vairākiem ierosinājumiem. Pirmkārt, uzņēmumam izdotajā B kategorijas piesārņošanas atļaujā jādefinē, kas ir nelabvēlīgi laika apstākļi, kuros darbība jāaptur. Pašlaik 30 grādu temperatūra, pilnīgs sausums un spēcīgs vējš pilsētas virzienā kā tādi nekvalificējas. Otrkārt, uzņēmumam jāpieprasa atrisināt ogļu laistīšanas problēma, kas 21. gadsimtā diezin vai būtu tas sarežģītākais uzdevums. Treškārt, Ventas kreisajā krastā pilsētā jānovieto putekļu monitoringa stacija. Un ir jāgroza normatīvi, kas legalizē smagu gaisa piesārņojumu 35 reizes gadā. Tas par daudz. Jānis Vītoliņš atzīst, ka pēc pašvaldības un ministrijas iesaistīšanās ogļu putēšana pilsētā ir mazinājusies, tomēr problēma ir jāatrisina.