Ventspils sagaida pilsētas svētkus ar pirmo ekoloģisko uzvaru

Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis sarunā ar Neatkarīgo akcentēja to, ka Ventspils panākusi tādus likuma grozījumus, kas palielina pašvaldības iespējas novērst gaisa piesārņošanu un tādējādi rūpēties par saviem iedzīvotājiem.

- Gan Ventspils pašvaldība, gan brīvostas pārvalde saņēma pamatotas sūdzības no iedzīvotājiem par smakām, kas izplatās naftas produktu un citu ķīmisko vielu transportēšanas operāciju laikā. Lai gan pašvaldībai nav tiešu instrumentu, kā šīs lietas ietekmēt, jāsaka, ka dome bija apņēmības pilna pielikt šai problēmai Ventspilī punktu un panākt, ka termināļi beidz ignorēt pilsētas iedzīvotāju intereses. Dome uzdeva brīvostas pārvaldei rast risinājumu šai problēmai. Latvijā līdz šim bija noteikti smaku robežlīmeņi publiskās vietās, bet nekas nebija teikts par to, kas notiek, piemēram, uz termināļa robežas. Bet tas ir ļoti svarīgi tāpēc, ka kuģus cenšas piekraut maksimāli ātri, pārsūknējot vielas ar milzīgu intensitāti. Atbilstoši notiek arī šo vielu iztvaikošana un tvaiku izplūde ar tādu ātrumu, ka tik nelielu pilsētu kā Ventspils šie tvaiki pie noteikta vēju virziena spēj apņemt pilnībā. Ventspils brīvostas pārvalde nolīga konsultantus un organizēja braucienus uz vairākām ostām, lai izpētītu labāko pieredzi, kā tiek novērsta smaku izplatīšanās naftas produktu pārkraušanas laikā. Rezultātā tika grozīti Ventspils brīvostas noteikumi, kuru 100. pants tagad paģēr, ka visiem termināļiem, kas strādā ar šādām kravām, ir jābūt tvaiku savākšanas iekārtām vietās, kur šīs vielas tiek iekrautas kuģos. Tagad Ventspilī šis jautājums ir gandrīz pilnībā atrisināts. Tas prasīja lielas pūles un notika pakāpeniski. Ventamonjaks Serviss šādas tvaiku savākšanas iekārtas uzstādīja jau sen, Ventspils Nafta termināls pavasarī, Ventbunkers pabeidza šā gada maijā. Noteiktajā termiņā Ventbunkers iekļāvās knapi, knapi, un sistēma vēl nav nodota ekspluatācijā.

- Ķīmiskās vielas iztvaiko vai izlīst visā šo vielu transportēšanas ceļā un jo īpaši ostu teritorijā, kur jāveic dažādas pārkraušanas operācijas.

- Jā, iztvaiko arī tad, kad notiek izkraušana no dzelzceļa cisternām krasta cisternās, bet tā notiek daudz lēnāk, tāpēc smaka jūtama mazākā teritorijā. Tomēr - arī tā ir problēma, kas jārisina. Mums ir priekšstats, no kurienes smakas nāk un ko tur darīt, bet tomēr nepieciešami pētījumi un speciālistu slēdzieni. Tiks papildināts brīvostas noteikumu 100. pants. Tie ir pilsētas pašvaldības saistošie noteikumi, kurus pieņem dome un apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Satiksmes ministrija. Rezultātā, lai kontrolētu, vai netiek pārsniegti gaisa piesārņojuma robežlīmeņi, nāksies uzstādīt gaisa filtrus tajās vietās, kur ķīmiskās vielas pārkrauj uz sauszemes.

- Kāpēc tas viss nav jau sen kā noticis?

- Tas nav jautājums Ventspils pašvaldībai, bet likumdevējiem. Ventspilnieki daudzus gadus ir cietuši no gaisa piesārņojuma, dome ir visiem spēkiem pret piesārņošanu cīnījusies, bet gaisa kvalitāti nekontrolē ne dome, ne brīvostas pārvalde. Jā, mēs varam piesārņojumu fiksēt un tad līgt, lai valsts institūcijas uzdod samazināt vai pārtraukt piesārņojošās darbības, sodīt par prasību nepildīšanu utt. Valstī ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas piešķīrusi ļoti plašas pilnvaras Valsts vides dienestam.

- Tomēr arī domei ir teikšana, izmantojot jūsu norādītos ostas noteikumus ar to 100. pantu Ventspils gadījumā.

- Tagad jā, bet tikai pēc tam, kad Saeima attiecīgi grozīja likumu Par piesārņojumu.

- Karstā vasara liek jautāt, vai vēl kāds likums nav jāgroza tā, lai gaisā nonāktu mazāk putekļu un mazāk ogļu putekļu no Ventspils brīvostas tajā skaitā.

- Nē, ar ogļu putekļiem viss ir daudz vienkāršāk. Ogles ir jālaista! Ir iespējamas laistīšanai dažādas nianses, pievienojot polimērus, lai ūdens tik ātri neiztvaiko un lai pāri ogļu kaudzei veidojas saistvielas kārtiņa, bet ogles taču nelaistīja vispār. Es runāju par ogļu kaudzēm tieši pretī Ventspils brīvostas pārvaldes logiem Ventas otrā krastā. Nav tur nekā tāda, kas smidzinātu ūdeni virs ogļu kaudzēm. Kādā vietā kaudzes maliņā griežas apmēram tāds smidzinātājs kā dārzā pie puķu dobes, bet tas taču neder, ja jāsamitrina ogļu kaudze.

- Kam tā kaudze pieder?

- Tā ir tranzītkrava privātā uzņēmuma Ventspils tirdzniecības osta teritorijā. Šis uzņēmums ir uzņēmies atbildību par konkrētu posmu, kurā ogles ceļo no pārdevēja pie pircēja. Tās pa ceļam nedrīkst izkūpēt gaisā.

- Vai Ventspils brīvostas pārvalde ar ostas noteikumu starpniecību nevar panākt, lai uzņēmums pildītu savus pienākumus?

- Nē, jebkādus lēmumus par uzņēmuma darbības ierobežošanu un uzņēmuma sodīšanu drīkst pieņemt tikai Valsts vides dienests. Kad pēc iedzīvotāju protestiem dienesta darbiniekiem nācās vismaz aprunāties ar uzņēmuma pārstāvjiem, Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks, kurš ir arī brīvostas valdes loceklis, pie šīm sarunām netika pielaists. Skandalozs gadījums, no kura labums tāds, ka tas parāda ventspilniekiem un visai pasaulei, ka domei šajā gadījumā nav pilnīgi nekādu tiesību. Atbildību var prasīt tikai no Ventspils tirdzniecības ostas un Valsts vides dienesta, kam jāpiespiež osta šīs ogles pareizi un pietiekami daudz laistīt. Ņemot vērā ostas novietojumu pašā pilsētas centrā, pasākumiem jābūt nopietniem, bet tie neizmaksā milzu summas.

- Turpat blakus ir varens terminālis kālija sāls iekraušanai kuģos ar slēgto metodi, no kuras rodas daudz mazāk putekļu, bet parasti tur putekļu vispār nav, jo nav kālija sāls.

- Kālija parks pārkrauj tik daudz kālija gadā, cik būtu jāpārkrauj vienā mēnesī. Protams, ka tāda situācija brīvostas pārvaldei nav pieņemama, un notiek tiesvedība par piestātnes nomas līguma laušanu. Process būs garš, bet pirmās instances tiesas sēdes ir sākušās.

- Kādi ir Ventspils brīvostas kopējie rādītāji 2018. gada pirmajā pusē?

- Pārkrauti 10 miljoni tonnu kravu, bet uz 20 miljoniem gadā neceram. Gada beigās pārkraušanas apjomi vienmēr krīt tādā mērā, kādā tiek izpildīti attiecīgajam gadam noslēgtie kontrakti. Kravas atkal parādās, tiklīdz ar 1. janvāri stājas spēkā nākamie kontrakti.

- Vai iespējams pildīt pamācības par pievienotās vērtības piešķiršanu pārkraujamām kravām?

- Ne Ventspilī, ne kur citur nav guvušas izplatību tādas darbības, ka preces ņem ārā no konteineriem, tad ar tām kaut ko izdara un atkal liek konteineros. Ir cita lieta - rūpniecība brīvostas teritorijā. Tā nav tranzītkravu vērtības celšana, bet to priekšrocību izmantošana, kādas uzņēmumiem dod atrašanās vietā, kurā kravas ir ļoti viegli gan saņemt, gan nosūtīt. Tomēr vēl svarīgāka ir pašvaldības un ostas pārvaldes attieksme pret rūpniecību. Ventspilī jau kopš 2000. gada esam centušies ar rūpniecību aizvietot kravas, kam objektīvu apstākļu dēļ ir jākļūst mazāk. Starp objektīvajiem apstākļiem gan ļoti bieži iespruka arī subjektīvie, un kravu nav tik daudz, cik varētu būt pie labas stividorkompāniju pārvaldības, bet kopējo tendenci tas nemaina. No otras puses, Krievijas ostu attīstības koncepcija nemaz neparedz, ka cauri Baltijai kravas neies. Bija paredzēts atstāt mums 5% no viņu kravām, pieļauju, ka lai radītu vismaz kaut kādu konkurenci viņu ostām un nodrošinātos pret kravu plūsmas pārrāvumiem, ja Krievijas ostas nobloķē sals vai kādi citi faktori. Ar to, cik Latvijai bija paredzēts atstāt, mums arī pietiktu. Atliktu vien rūpēties par to, kas mums ir - neatteikties ne no konkrētām kravām, ne no Latvijas kā tranzītvalsts statusa.

- Neviens netur aizdomās Ventspils brīvostas pārvaldi par atteikšanos no tranzīta tāpēc, ka jūs ieguldāt naudu rūpniecības infrastruktūras izveidei.

- Trīs jauni rūpnīcu korpusi mums ir dažādās celtniecības procesa stadijās. Rūpniecībā jau tagad strādā par tūkstoti vairāk cilvēku nekā ostā. Mums Ventspilī ir interesanti vērot ASV centienus atgūt sev rūpniecību. Tikai pēc prezidenta Trampa ievēlēšanas amerikāņi sāka darīt principā to pašu, ko Ventspils ir darījusi jau divdesmit gadus. Nedrīkst koncentrēt visu pasaules rūpniecību dažās pasaules vietās, kur ražot ir vislētāk. Katrā vietā cilvēkiem jādod iespējās strādāt un sevi uzturēt.

- Valstis un Latvija to skaitā dibina visvisādas inspekcijas, aģentūras un dienestus tieši tāpēc, lai cilvēkiem būtu darbs.

- Un no kurienes šādiem cilvēkiem alga?

- No Eiropas Centrālās bankas uzturētās eiro papildemisijas.

- Ja cilvēki ir ar mieru saņemt aizvien nevērtīgāku naudu, tad jā. Komplektā ar nevērtīgāku naudu nāk arī direktīvas un birokrātija, kas dzīvo no Eiropas Savienības dalībvalstīm pilnīgi neatkarīgu dzīvi. Ja Eiropa saglabātos tikai kā saimnieciska vienība, tā būtu ārkārtīgi stabila, bet tagad pārmērīga centralizācija var iedarbināt centrbēdzes spēkus, ko parāda, piemēram, Lielbritānijas aiziešana no savienības un tādi dumpji, kādus rīko Ungārija un Polija. Latvija ir maza, bet tik un tā nedrīkst atteikties no sava valstiskuma un brīvības lemt pašiem.

- Ventspilī ir darbs un tāpēc arī iespējas rīkot krāšņus pilsētas svētkus.

- Gan pilsētas svētkos, gan jūras svētkos arēna ir krastmala, kur notiek dažādi pasākumi, gar kuru cilvēkus vizina ostas kuģītis Hercogs Jēkabs un beigās visi tiek sveikti ar salūtu. Svētki ir tradicionāli, bet vienmēr ar kvalitātes zīmi. Kā to saprast? Tā, ka uz šiem svētkiem iespējams palūkoties no divām pusēm. No vienas puses - viss ir zināms. No otras puses - ir zināms, ka būs interesanti. Zināms, ka katru reizi būs interesanti, jo katru reizi kaut kas būs savādāk nekā iepriekšējās reizes. Jā, ir katru gadu gājiens, bet gājiena dalībnieki katru reizi spēj izdomāt un izdarīt kaut ko tādu, kā iepriekš nav bijis. Visi zina, ka tā diena, ko viņi pavadīs Ventspilī, būs ļoti piesātināta. Tur nebūs garlaicīgi nevienu brīdi, un svētku viesi nemaz nepaspēs vienas dienas laikā izbaudīt pilnīgi visu, ko ventspilnieki sagatavojuši.