Lai izzinātu daudzveidīgo Ventspils pilsētas un novada vēsturi, ciemojoties Ventspilī, apskatāmo pieturvietu klāstā noteikti jāiekļauj Ventspils muzejs, kas apvieno četras struktūrvienības – Livonijas ordeņa pili, Piejūras brīvdabas muzeju, Herberta Dorbes memoriālo muzeju un Amatu māju. Turklāt muzejs un tā piedāvājums ir mainīgs, apmeklētājiem regulāri tiek sarūpētas interesantas novitātes.
Lielākā kolekcija Latvijā
Viens no pilsētnieku un tūristu iecienītiem apskates objektiem noteikti ir Piejūras brīvdabas muzejs, kas pie sevis aicina jau kopš 1962. gada. Muzeja idejas autors un pirmais direktors Andrejs Šulcs uz muzeju savulaik atgādāja pirmās laivas, zvejnieku dzīvojamās un saimniecības ēkas, kā arī šaursliežu dzelzceļa vilcienu. Laikā gaitā muzejs savus krājumus būtiski papildinājis, un mūsdienās muzejā ir apskatāmi vairāk nekā 24 000 priekšmetu, kas izvietoti iekštelpu un brīvdabas ekspozīcijā (apmēram 4 hektāru platībā), piedāvājot apmeklētājiem iepazīt zvejniecības attīstības vēsturi. Muzeja krājumā esošā ar zvejniecību un jūras transportu saistīto vēsturisko peldlīdzekļu kolekcija ir plašākā Latvijā.
Ventspils muzeja direktora vietnieks - vadošais pētnieks Armands Vijups stāsta, ka daļu eksponātu Piejūras brīvdabas muzejs saņēmis kā dāvinājumu. Kolekcijā ir laivas un kuteri, kuri savus pienākumus pildīja 20. gadsimta sākumā, bet burinieku fragmenti, kas izcelti no Baltijas jūras, piemēram, masta, stūres daļas ir atceļojušas no 19. gadsimta - kāds zvejojot tās atradis. Pēdējos gados kolekcija papildināta ar vērtīgiem pirkumiem. «Pie mums apskatāmas laivas, kas bija domātas lielām zvejnieku brigādēm, šobrīd ar tādām neviens vairs nebrauc zvejā, un šādas laivas arī apmēram 30-40 gadus nemaz vairs netaisa,» teica A. Vijups.
Lai šos unikālos muzeja krājumus saglabātu arī nākamajām paaudzēm, muzejs uzsācis divus apjomīgus projektus, kas saistīti ar vēsturisko zvejas laivu, kuteru un seno burinieku priekšmetu atjaunošanu un ekspozīcijas izveidi.
Atklāšana pilsētas svētku laikā
Piemēram, projekta Vēsturisko zvejas laivu, kutera un seno burinieku priekšmetu atjaunošana un ekspozīcijas izveide Piejūras brīvdabas muzejā ietvaros tiek restaurētas trīs koka zvejas motorlaivas, Mangaļu kuģubūvētavā 1954. gadā būvētais zvejas kuteris Vienība (MB-20), kā arī 19. gadsimta plakandibena ozolkoka zvejas airu laiva. Tā atrasta Ventas gultnē pie Pasiekstes un uz muzeju pārvesta 1960. gadā. Savu atdzimšanu piedzīvo arī vairāki ar seniem buriniekiem saistīti priekšmeti - šverts (līdzsvarotājs) no buru kuģa, fragmenti no burukuģa vraka, 19. gs. burukuģa masta vidusdaļa, burukuģa klāja detaļa un burukuģa stūre. Restaurācijas darbus veic OM Yachtland, un darbu izpildei piesaistīts Eiropas finansējums (atjaunošana tiek īstenota Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansētās rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020. gadam ietvaros).
«Muzeja priekšmeti prasa īpašu attieksmi, cenšoties saglabāt seno, nepievienojot klāt neko jaunu. Šādu darbu pratēju Latvijā nav daudz, restaurācija ir sarežģīts un specifisks process, taču uzņēmums ar to ticis veiksmīgi galā. Restaurācijas rezultātus atklāsim un plašākai publikai parādīsim Ventspils pilsētas svētku laikā, 5. augustā,» norāda A. Vijups.
Lai arī viens apjomīgs projekts nonācis finiša taisnē, darbi turpinās. Projekts Laivu nojume Piejūras brīvdabas muzejā arī tiek īstenots, pateicoties Eiropas un Ventspils pašvaldības finansiālajam atbalstam. Projekts paredz, ka muzejā tiks izbūvēta mūsdienīga nojume 20 laivām. Projektā ietverta arī ar zvejniecību saistītas ekspozīcijas izveide. Plānots, ka darbi noslēgsies 2019. gada nogalē vai 2020. gada sākumā.
Jauna ēka un bagātīga ekspozīcija
Ap 2020. gada nogali gaidāms vēl kāds patīkams notikums - Piejūras brīvdabas muzejā plānots atklāt multifunkcionālu ēku, kurā tiks izveidota arī pavisam jauna ekspozīcija, kas atainos Ventspils novada iedzīvotāju tradicionālo dzīvesveidu. «Tas būs stāsts par mūsu zvejniekiem un zemniekiem. Ekspozīcijas nosaukums: Jūrā un uz zemēm. Mūsu novads ir interesants ar to, ka šeit sastopas divas pasaules: piekraste jeb zveja un zemnieku dzīve. Katrai no tām ir savas īpatnības, kultūra, domāšana un, protams, dzīvesveids. Ziemeļkurzemē dzīvoja lībieši (somugru pasaule) un balti (indoeiropieši, latvieši), un šādas saskarsmes zonas ir daudz bagātākas nekā viendabīgi etniskie rajoni. Līdz ar to ekspozīcija būs saistoša gan vizuāli, gan saturiski,» ir pārliecināts Ventspils muzeja direktora vietnieks.
Vēl viens kuģis pilsētvidē
Atjaunotu veidolu tuvākajā laikā iegūs arī zvejas kuģis Grots, kas tiks restaurēts un eksponēts pilsētvidē. «Iegūstot Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) līdzfinansējumu, varējām ķerties klāt reāliem darbiem, lai kuģi atjaunotu un to varētu eksponēt līdzās zvejas kuģim Azova. Kuģis Grots atradīsies ārpus muzeja teritorijas jeb pilsētvidē, lai pēc iespējas vairāk cilvēku varētu apskatīt nozīmīgo vēstures liecību - zvejas kuģi, ar kuru 20. gs. 70.-80. gados zvejoja Baltijas jūrā. Latvijā zvejniecības intensitāte samazinās, tāpēc vēl jo svarīgāk ir saglabāt nākamajām paaudzēm vērtīgu informāciju par šo nozari,» uzskata Armands Vijups.
Grots atradīsies netālu no kuģa Azova pie Dienvidu mola. Redzot, cik ļoti populārs tūrisma objekts pilsētā ir zvejas kuģis Azova, arī Grots ātri vien iekaros simpātijas. Turklāt tas ir lielāks nekā Azova un kuģa klājs būs pieejams apskatei. Šobrīd noslēguma posmā ir vides labiekārtošanas darbi, un kuģis būs gatavs doties uz savu jauno mājvietu. Visticamāk, tas notiks gada nogalē. Līdzās zvejas kuģim tiks izvietots arī informatīvais stends par zvejniecības vēsturi. Starp citu, Ventspils ir vienīgā pilsēta Latvijā, kurā kuģi ir pieejami apskatei kā pilsētvides objekti. Ventspils muzejs ir gandarīts, ka šie kuģi turpina dzīvot, atšķirībā no daudziem to radiniekiem, kas sagriezti metāllūžņos. «Daudzi neslēpj savu skepsi par to, kāpēc tāda uzmanība jāpievērš 20. gadsimta liecībām - vairumam šķiet, ka tas taču bija tik nesen, kādēļ gan jāiegulda laiks un pacietība šādu liecību saglabāšanai. Taču nesenākā vēsture nereti ir visvairāk pakļauta iznīcībai - kad cilvēki attapsies, var būt par vēlu: vairs nekas nebūs glabājams, atjaunojams vai eksponējams kā tūrisma objekts,» akcentē pētnieks, piebilstot, ka kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana Ventspilī pilda vēl kādu būtisku lomu (attiecībā uz zvejniecības nozari) - tā ir kā cieņas apliecinājums esošajiem un bijušajiem zvejniekiem.
