REPORTĀŽĀ: Stiklu ugunsgrēks ir mācība visiem

«Paldies katram ugunsvīram, kurš palīdz Stiklu mežam kļūt no liesmām brīvam.» Šie vārdi plīvo virs ciema centrālās ielas, pa kuru glābēji dodas cīņā ar uguni. Tur strādā simti cilvēku. Rit jau 13. diena, kopš Kurzemē plosās desmitgades lielākais meža ugunsgrēks.

Stiklu ugunsgrēka atspoguļojumā emocijas virst plašā amplitūdā - no graujošas kritikas, ko nekavējas izmantot Kremļa troļļi, lai stāstītu, ka Latvija pat nieka ugunsgrēku bez baltkrievu palīdzības nespēj nodzēst, līdz pat nejēdzīgam optimismam, kas traucē analizēt pieļautās kļūdas. Patiesība ir kaut kur pa vidu. Valsts mežu dienests (VMD) jau atkārtoti nespēj tikt galā ar savu pienākumu, un operācijas vadības groži ir nodoti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD). Talkā nākusi arī Zemessardze un vietējie iedzīvotāji. Tas ir pareizi, jo pašu mājas un lauki vien jāsargā. Zemnieki jau pirmajās dienās atveda 10 lielās cisternas - bez tām uguns būtu izrāvusies ārpus drošības perimetra.

Kā allaž lielos satricinājumos, latvieši spēj apvienoties kopīgam mērķim. Apmeklējot ugunsgrēkam tuvāko apdzīvoto vietu, Stiklu ciemu, kur atrodas operācijas koordinācijas centrs, Neatkarīgā kļuva par liecinieci dziļi simboliskai ainai vietējā veikaliņā Kļavziedi.

Visi strādā kopīgam mērķim

Drošības apsvērumu dēļ iebraukšana Stiklos ir ierobežota, un bodīte izpirkta teju tukša. Plauktos un ledusskapjos nieki vien palikuši. Taču veikalnieks Oskars uzdāvina pa saldējumam Dzintrai un Maijai - mammai un meitai, kuras atelpas brīdī atnākušas no skolas. Skolasbērni ir evakuēti, un skolotājas tagad iet talkā pavāriem - mizo, griež, mazgā. Slodze milzīga, jo 200 cilvēkiem, kas šajā maiņā cīnās ar uguni, jānodrošina četras sātīgas ēdienreizes. Lai spēks cilāt aprīkojumu, pārvietoties garus gabalus pa mežu un izturēt nenormālo karstumu. Brīvprātīgo vidū ir arī Maijas vīrs Ints Apsītis, Ventspils novada domes deputāts - viņš koordinē pārējos palīgus, kas nāk talkā dienestiem. Visus resursus, kas ir paša zemnieku saimniecībā - ūdens mucas, traktorus, šļūtenes - viņš aizdevis ugunsgrēka dzēšanai. Tāpat rīkojušies arī viņa brāļi un citi zemnieki. Tieši brīvprātīgie strādā garākās darba stundas un dodas cīņā ar uguni jau kā uz darbu, paļaujoties, ka valdība kompensēs viņu izdevumus. Tie jau rēķināmi tūkstošos. Cilvēki sargā savu dzimto vietu. Stiklus, Ameli, Puzes pagastu - savu Ventspils novadu. Sākotnēji patiešām uguns izcēlās Talsu novada Valdgales pagastā, taču stabilā vēja virziena dēļ viss apdraudējums ir vērsts tieši uz kaimiņiem, un arī visu glābšanas darbu smagumu uz saviem pleciem iznes tieši Ventspils novads. To uzsver pašvaldības vadītājs Aivars Mucenieks. Glābšanas darbu štābs ir iekārtots Stiklos - te ugunsdzēsēji, zemessargi, brīvprātīgie saņem uzdevumus. Atpūšas, paēd un nomazgājas. Nodod un saņem aprīkojumu. No šejienes dodas atpakaļ stihijā. Arī tehnikai šī ir milzīga slodze, un laukumiņš aiz koordinācijas štāba nosaukts par kapsētu. Tur stāv tehnika, kas vairs nav remontējama. Tostarp vairākas ūdens mugurkastes ar rokas smidzinātājiem. Klāt uz kartona gabala pierakstīts VISS KIRDIKT.

Žurnālisti bandvāgenā

Vairāku dienu garumā mediji bija spiesti atspoguļot cīņu ar Stiklu ugunsgrēku tikai pēc oficiālajām preses relīzēm un sociālajos tīklos iemestiem krikumiem. Aina veidojās neobjektīva, it kā Latvijas kartē būtu izdedzis jau prāvs caurums. Tik traģiski tomēr nav - 1200 hektāru vienlaikus neliesmo. Lai sabiedrībai nodrošinātu objektīvāku skatījumu uz notiekošo, VUGD pagājušajā piektdienā slēgtajā teritorijā iekšpus drošības perimetra ļāva iebraukt žurnālistiem. Pārvietošanās gan notika visstingrākajā dienesta uzraudzībā. Un uz savu galvu ar civilu auto tas nemaz nebūtu iespējams. Iekšā mežā braucām ar kāpurķēžu kaujas mašīnu, ko zemessargi sauc par bandvāgenu. Tās ir divas kopā sakabinātas dzelzs būdas uz kāpurķēdēm, kas spēj lielā ātrumā pārvietoties arī ārpus ceļiem. Pašā degšanas zonā ievesti netiekam. Tur uzturēšanās ir bīstama - kokiem saknes izdegušas, un tie krīt gluži kā domino kauliņi - viens koks parauj sev līdzi nākamo. Arī izdegusī zemsedze ir bīstama. Zem izdegušā kūdras slāņa veidojas kritalas. Vēl vakar viens ugunsdzēsējs iegāzās tādā bedrē, gūstot traumu. Cietušās jaunaudzes izskatās bēdīgi - melni stumbri, nobrūnējuši vainagi. Tie vairs nebūs dzīvotāji.

Kopējais drošības perimetrs ap ugunsgrēka epicentru ir 22 kilometri. Daudzu kilometru garumā izvilktas šļūtenes. Uzstādītas trīs sūkņu stacijas. Ūdens pietiek - te ir trīs ezeri. Un tomēr vairākos gadījumos uguns pienākusi bīstami tuvu drošības perimetram. Arī Stiklu ciema tuvumā.

Kaisīt nožēlā pelnus uz galvas gan nav nepieciešamības. Pietiek, ka Latvijai naidīgie izdevumi un interneta troļļi cenšas šo ugunsgrēku izmantot, lai parādītu mūsu valsti kā nespējīgu sevi aprūpēt.

Mežu dienests netiek galā

VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš apstiprina, ka pamazām ugunsdzēsēji virzās uz ugunsgrēka epicentru. Resursu pietiek, un arī baltkrievu helikopters, jāatgādina, palīgā saukts tādēļ, lai mūsējiem lidaparātiem varētu veikt apkopi. Tomēr skaidrs, ka Stiklu ugunsgrēks dod daudz iemeslu pārdomām, un, kā atzīst iekšlietu ministra padomniece Daiga Holma - visa šī operācija būs rūpīgi jāanalizē.

Pirmkārt, jau runa par Valsts meža dienesta spējām vadīt un novērst šāda mēroga katastrofas. Kā paskaidro VUGD preses dienests: «Meža un kūdras ugunsgrēka dzēšanas darbu vadīšana ir Valsts meža dienesta kompetence, taču, ņemot vērā šī ugunsgrēka mērogu un apdraudējuma raksturu, kā arī nepieciešamos tehniskos un personāla resursus, ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darba vadību un koordināciju pārņēma un veic Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.» Un labi, ka tā. Jāatgādina, pirms mēneša arī Ādažu poligonā notika milzīgs ugunsgrēks, ar ko netika galā armija un Valsts meža dienests. VUGD tika iesaistīts novēloti, kaut arī ir dienests ar vislielāko pieredzi un prasmēm šāda veida apdraudējumu novēršanā un koordinācijā.

Oskars Āboliņš piekrīt, ka VMD darbā ir problēmas: «Viņu kapacitāte ir jāstiprina. Redzot to, kādā stāvoklī ir viņu depo, tehnika, cilvēku apmācība...» Arī koordinācija pieklibojot.

Pirms vairākiem gadiem meža dzēšanu bija plānots nodot VUGD kompetencē, tomēr reforma tika apturēta, jo pienākumam nesekoja finansējums. Pašlaik ir īstais brīdis par to atkal domāt. Nodzēsīs šo ugunsgrēku, būs vēl citi, un prakse rāda, ka VMD nav uzticams mežu sargs.

Es apzinos briesmas...

Darbos iesaistīto pārmetumi aizkadrā ir vēl skarbāki. Brīžam mežinieki pat esot traucējuši - gan Valsts meža dienests, gan uzņēmums Latvijas valsts meži. Lai arī teorētiski šī ir viņu ikdienas darba vide, viņi nespēj piegādāt precīzas uguns koordinātas - tieši tāpēc tā vairākkārt pienākusi bīstami tuvu perimetram. Mežinieki arī nenodrošināja operatīvu koku izvākšanu no izcirstajām drošības stigām. Šādā ekstrēmā situācijā tradicionālā komandķēde ir par garu. Kamēr saskaņojums caur vairākiem starpniekiem no augšas nonāk līdz izpildītājiem, operatīvā situācija jau būtiski mainījusies.

Vēl viena problēma, kas parādās visās pēdējā laika lielajās ugunsnelaimēs - Ādažu poligonā, Olaines bīstamo atkritumu glabātavā un arī Stiklu gadījumā - trūkumi komunikācijā un iedzīvotāju apziņošanā. Daži preses dienesti pat pēc vairākām dienām nav atjēguši, ka šī katastrofa attiecas uz viņiem vistiešākajā mērā, un situācijā, kad iedzīvotāji ir reāli apdraudēti, ar trīs dienas veca VUGD paziņojuma pārpublicēšanu nav līdzēts.

Dienā, kad Stiklos tika ielaisti žurnālisti, vējš ir mierīgs. Dūmi izklīduši, un arī vakar tika ziņots, ka gaisa kvalitāte tur ir laba. Elpot var brīvi. Taču ugunsvīru drēbēs joprojām ir iesūcies sviedru un deguma smārds. Netālu atrodas cīņas fronte, un visiem jāsaglabā piesardzība. Ne velti katram iedzīvotājam, kurš atgriežas mājās dzimtajos Stiklos, ir jāparaksta oficiāls dokuments, gluži kā pirms operācijas - es apzinos briesmas un uzņemos atbildību par sevi.