Ogļu putekļi Ventspilī - kāpēc ar tiem cīnās pilsētas dome, nevis vides dienesti?
Ar Valsts vides dienesta atbalstu Šveices pilsonis Rudolfs Meroni Ventspils pilsētu ietinis ogļu putekļu mākonī. Vai nu tādēļ, ka tā ogles pārkraut lētāk, vai arī – lai apzināti kaitētu Ventspils iedzīvotājiem.
Jāpaskaidro, ka Ventspilī ir divi uzņēmumi, kas nodarbojas ar ogļu pārkraušanu, un abus kontrolē R. Meroni. Viens uzņēmums ir Ventspils tirdzniecības osta, un tas ogles pārkrauj, vienkārši no dzelzceļa vagoniem izgāžot milzu kaudzē uz betonēta laukuma, bet pēc tam no šīs kaudzes krāmē kuģos. Šo tehnoloģiski arhaisko procesu pavada nemitīga putēšana, un šā gada karstajos un sausajos laikapstākļos tā ir īpaši neciešama.
Otrs uzņēmums ir Baltic Coal Terminal, kur ogļu pārkraušana notiek zem jumta. Pēc būtības tas ir milzu šķūnis ar segtām transportiera lentēm. Kad termināli uzcēla, ventspilnieki priecājās - tagad putēšana rimsies. Taču nekas tāds nav noticis. Ogļu šķūnis stāv pustukšs. Savukārt laukā - zem klajas debess - ogles tiek bārstītas ar pilnu jaudu.
Vicemēru izmet laukā
Ventspils tirdzniecības ostai (VTO) netrūkst nekaunības melot savā mājaslapā, ka pilsētā ar ogļu putekļiem viss ir kārtībā.
Nekas neput: «Ekoloģija un apkārtējā vide ir uzdevumi, kas vienmēr atrodas uzmanības lokā un kurus VTO efektīvi risina. Īpaša uzmanība tiek pievērsta akmeņogļu pārkraušanai un apstrādei, lai nodrošinātu ogļu putekļu nenokļūšanu ārpus ostas teritorijas un lai tie negatīvi neietekmētu vidi, kā tas bieži vien notiek citās ostās. Apsmidzināšanas tehnoloģijas, kuru uzdevums ir ierobežot putēšanu kravas operāciju laikā, kā arī mitrināt kravas laukumus, ir galvenais putēšanas slāpēšanas veids un VTO lepnums.» Ja arī tāda tehnoloģija pastāv, tā vai nu nav efektīva, vai arī apzināti netiek lietota. Iedzīvotāji runā, ka īpašnieki nemaz negrib slapināt ogles, jo tad tās grūti pārdot. Krava kļūst smagāka. Un jebkurā gadījumā - tā ir apzināta īpašnieku izvēle - ogles krāmēt nevis šķūnī, bet zem klajas debess un putināties.
Šāda rīcība nebūtu iespējama bez Valsts vides dienesta un Reģionālās vides pārvaldes atbalsta. Teorētiski B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja paredz, ka nelabvēlīgos laikapstākļos termināļa darbība tiek pārtraukta. Taču Valsts vides dienests to neprasa un uzņēmums to nedara. Prasa Ventspils dome, bet tai šajā jautājumā nav nekādas teikšanas. Visai uzskatāmi tas tika paskaidrots Ventspils vicemēram Didzim Ošeniekam, kad viņš vēlējās pievienoties Vides dienesta amatpersonām uzņēmuma apmeklējumā pagājušajā nedēļā. D. Ošenieku un viņa līdznācējus apsardze izlika laukā.
Par baltiem galdautiem var aizmirst
Kaut kāds lēmums tagad pasolīts uz jaunnedēļu, taču, ņemot vērā līdzšinējās uzņēmuma un vides dienesta iestrādes melošanā, tikpat labi iedzīvotājiem otrdien atkal tiks stāstītas blēņas. Jāpiebilst, ka tikšanos ar uzraugošās institūcijas vadību iedzīvotājiem izdevās panākt tikai ar parakstu vākšanu un aktīvu darbošanos sociālajos tīklos. Bildes ar ogļmelnām pēdām, ogļmelnas palodzes, pelēki galdauti, dzīvokļi. Plaušu bildes nav publicētas, taču droši vien arī tās no iekšpuses ir netīras. Vismaz pulmonoloģe stāstījusi, ka šādā piesārņotā vidē nevajadzētu sistemātiski uzturēties cilvēkiem ar hroniskām plaušu un elpceļu slimībām. Ogļu putekļi ilgākā laika periodā varot izraisīt slimības padziļināšanos. Un putekļu te tik, cik nevajag. Ventspilniece Līga Gabrāne Neatkarīgajai stāsta, ka par baltiem galdautiem vispār var aizmirst. Ir karsts, logi mājās tiek turēti vaļā, un viss tūlīt kļūst melns. Arī citus gadus ventspilnieki sūdzējušies par putēšanu, taču tāda situācija kā šogad vēl ne reizi nav piedzīvota.
Nav brīnums, ka pilsētniekus aizskāris vides dienesta priekšnieces Ingas Koļegovas vīzdegunīgais aizrādījums: «Kamēr ielas nemazgā, tikmēr vējš tur dzenā, un putekļi tur ir.» Ventspilī rūpes par pilsētas izskatu jau gadiem ir nozīmīga saimnieciskās politikas sastāvdaļa, un ielas te tiek sistemātiski mazgātas. Taču šobrīd mazgāt un berzt var kaut vai nepārtraukti, bet viss kļūst netīrs burtiski pāris stundu laikā.
Nederīgas normas, nederīgi uzraugi
Ventspilniece Agnese Jansone atzīst, ka pilsētnieki līdz šim bijuši pacietīgi, taču nupat situācija kļuvusi ekstremāla. Kraušanas laikā piesārņojums vērojams ne tikai ostas apkaimē, bet pārklāj visu pilsētu. Tāpēc visiem otrdien jānāk uz tikšanos ar Valsts vides dienesta un Ventspils tirdzniecības ostas amatpersonām. 31. jūlijā pulksten 17.00 Dārzu ielā 2. Lai skaidrojas.
Līdz šim nekāda saturīga vēsts no Valsts vides dienesta nav nākusi. Vismaz ziņa, ka «Valsts vides dienests pastiprināti uzrauga ogļu kraušanas procesu Ventspilī», nekādi nav ietekmējusi ogļu putekļu daudzumu pilsētā. Iespējams, to mainīs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas apsolītā dienesta pārbaude un amatpersonu rotācija Reģionālajā vides pārvaldē. Atšķirībā no iedzīvotājiem un pašvaldības - vides dienesta cilvēki ogļu putekļus izliekas neredzam. Arī pēdējā pārbaudē konstatēts, ka viss esot normas robežās. Tātad vai nu normas nekam neder, vai uzraugi, kas piever acis uz viena alkatīga ārzemnieka izdarībām.