Latvija netiek galā ar ugunsgrēku; dūmi un sviluma smārds jūtams jau visā Kurzemē
Kurzemē rit Valdgales ugunsgrēka septītā diena. Šļūtenes izvilktas desmitiem kilometru garumā. Dzēšanā iesaistīti visi iespējamie spēki, taču ar tiem ir par maz, lai savaldītu nu jau 1000 hektāru platībā trakojošo uguni. Ministru kabinets pieņēmis lēmumu lūgt starptautisko palīdzību.
Visefektīvāk ierobežot ugunsgrēku izdodas, izgāžot ūdeni ar helikopteriem. Latvijai tādi, kas piemēroti dzēšanas darbiem, ir divi - Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem piederoši. Vēl viens talkā atlidojis no Lietuvas. Taču tie nevar strādāt bezgalīgi. Lidaparātiem ne tikai degviela jāuzpilda, bet arī jāveic apkope. Tātad vajadzīgi papildspēki, kas ļautu atpūtināt vietējās apkalpes un aprūpēt helikopterus.
Dūmi un sviluma smārds pašlaik jūtams jau visā Kurzemē.
Nepieciešams gaisa atbalsts
Vakar Krīzes vadības padomē nolemts lūgt starptautisku palīdzību. Vakarā šo lēmumu apstiprināja Ministru kabinets. Palīdzības lūgums caur Briseli tiek izsūtīts visām ES dalībvalstīm, iedarbinot Ārkārtējo situāciju reaģēšanas un koordinēšanas mehānismu.
Pirmkārt, Latvijai vajadzīgs gaisa atbalsts. Otrs lūgums ir apzināt specifiski meža un kūdras ugunsgrēku dzēšanai pieejamos resursus, ko valstis var nepieciešamības gadījumā sniegt Latvijai. Ar līdzīgu lūgumu pirms dažām dienām nāca klajā arī Zviedrija, kur plosās vienlaikus vairāki mežu ugunsgrēki. Deg pie viņiem, deg Somijā, Norvēģijā, Krievijā. No satelīta saņemtie attēli Eiropas Savienības uzturētajā zemes novērošanas programmā Copernikus rāda, ka šīs vasaras sausums iet rokrokā ar uguni. Diemžēl arī pie mums. Valsts meža dienests vakar turpināja izplatīt jau sen novecojušas ziņas - degot vairāk nekā 100 hektāru liela platība. Taču patiesībā uguns skartā teritorija ir desmitkārt lielāka, tikai dienests to nav sarēķinājis. Kā vēsta aģentūra LETA, no satelītiem iegūtā informācija liecina, ka izdeguši 267 hektāri meža, 311,7 hektāri krūmāju un zālāju, kā arī 431,8 hektāri kūdras purva. Visvairāk - par simt hektāriem vienas diennakts laikā - līdz pirmdienai pieaugusi izdegusī meža platība.
Jānosargā perimetrs
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests vakar gan vēstīja, ka degšana notiek ugunsgrēka perimetra iekšienē. Respektīvi - glābēji atrodas apkārt šiem 1000 hektāriem un neļauj ugunij izlauzties tālāk. Savukārt iekšpusē uguns turpina gan gruzdēt kūdrā, gan aizsvilstas ar atklātu liesmu mežā. «Pēc kartēm ir redzams, ka dažviet liesmas izplatījušās līdz noteiktā perimetra malai, bet glābēji šo uguns fronti noturējuši un nav palaiduši tālāk,» vēsta preses dienests. Vakar pēc krīzes vadības padomes sēdes preses konferencē iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim tika taujāts, vai starptautiskā palīdzība netiek lūgta novēloti. Viņš atbildēja, ka novēloti tas būtu, ja uguns tiktu izlaista cauri perimetram. Taču tas joprojām tiekot sekmīgi sargāts. Šobrīd uz to koncentrēti visi pieejamie resursi, jo perimetra iekšienē strādāt ir bīstami. Kokiem ir izdegušas saknes un tie gāžas, tādējādi apdraudot cilvēkus.
Piedūmojums tiek uzmanīts
Dūmi un sviluma smārds pašlaik jūtams jau visā Kurzemē. VUGD, Valsts vides dienests un Veselības inspekcija nepārtraukti veic gaisa kvalitātes mērījumus un analīzi. Stiklu ciemā, kas atrodas salīdzinoši tuvu ugunsgrēka vietai, piesārņojums ir ļoti liels. Taču cilvēki no turienes ir evakuēti. Neliels piesārņojums, kam nav būtiskas ietekmes uz cilvēku veselību, vērojams Kuldīgā. Savukārt pārējās mērījumu vietās: Jūrmalā, Brocēnos, Saldū, Skrundā, Pelčos, Stendē, Dižstendē, Talsos un Valdemārpilī mērījuma rezultāti nepārsniedz noteiktās robežvērtības. Tā ziņo Veselības inspekcija. Dūmus var redzēt, varbūt arī minimāli saost, bet tie nekaitē. Protams, situācija var strauji mainīties atkarībā no vēja virziena. Tiklīdz piedūmojuma koncentrācija kādā apdzīvotā vietā augs, iedzīvotāji tikšot instruēti, kā rīkoties.
Ilgstoši turpinoties dzēšanas darbiem, policija jau ir sākusi izmeklēt aizdegšanās iemeslus. Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins vakar preses konferencē pavēstīja, ka ir ierosināts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 186. panta par mantas iznīcināšanu aiz neuzmanības. Ļaunprātīgas dedzināšanas pazīmes šoreiz neesot saskatāmas. Neatkarīgā jau vēstīja, ka ugunsgrēka pirmavots ir uzņēmuma Pindstrup Latvia kūdras raktuvēs aizdedzies traktors. Tas netika laikus pamanīts.