Lai arī Jelgavas pilsēta cer piesaistīt investorus Jelgavas lidlauka teritorijas attīstībai, tomēr vienlaikus lidlauka skrejceļš tiek noārdīts, šovakar ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Firma "Baltdelaero", kas savulaik privatizēja lidlauka būves, bet ar kuru privatizācijas līgums ir lauzts, ar Jelgavas domi panākusi mierizlīgumu, kas "Baltdelaero" ļauj aizvest skrejceļa segumu vairāk nekā pusmiljonu latu vērtībā.
Par notiekošo interesi izrādījis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kas sācis pārbaudi.
Kā ziņo raidījums, lielākā daļa lidlauka zemes un būvju pieder Jelgavas domai, pārējās būves uz domes vārda jāpārreģistrē mēneša laikā, bet vieglu peļņu nesošās plāksnes pieder privātai kompānijai.
Šajā nedēļā vairāki aviācijas entuziasti bija ieradušies vizītē pie Jelgavas mēra Andra Rāviņa (ZZS), lai noskaidrotu, kādu īsti nākotni pilsētas mērija ieplānojusi lidlauka teritorijai. Tomēr pavisam konkrētu atbildi viņi tā arī nesaņēma. Patlaban ir zināms, ka no pusotru kilometru garā un 50 metrus platā skrejceļa paliks uz pusi mazāks - 800x20 metri. Šāds skrejceļa izmērs savukārt krietni ierobežos tos veidus, kādos līdz šim lidlauks izmantots. Piloti teic - apmācības uz šāda skrejceļa var beigties ļoti bēdīgi.
Rāviņš mēģina skaidrot, ka lidlauka vietā vēlas attīstītu teritoriju. Vienu brīdi pieļauj, ka tas varētu būt saistīts ar aviāciju, pēc mirkļa jau nonāk pretrunās, sakot, ka tas nav obligāti, bet vēl pēc brīža atkal atgriežas pie domas par lidošanu.
Jelgavas lidlauka ēkas un būves pirms 13 gadiem privatizēja firma "Baltdelaero", kurai saistības ar aviāciju ne tobrīd, ne arī patlaban nav. Firmas lielākais īpašnieks ir Ozolnieku domes deputāts un Rāviņa partijas biedrs Ilgvars Lecis.
Kā atzīmēja "De facto", sarunātajā laikā uz interviju ieradusies viņa kolēģe, "Baltdelaero" valdes locekle Ilze Konstantinova, kura atklāja, ka "Baltdelaero" neveic nekādu saimniecisko darbību. Neveica līdz brīdim, kamēr sāka demontēt plāksnes. Līdz tam brīdim bija tikai nekustamais īpašums bijušajā lidlauka teritorijā.
Jau drīz pēc privatizācijas firma aizveda daļu plākšņu, pat neraugoties uz domes nosacījumu saglabāt lidlauku. Šī pārkāpuma, iekrāto parādu un "Baltdelaero" maksātnespējas rezultātā Jelgavas dome nolēma lauzt privatizācijas līgumu. Taču ar līguma laušanu tik viegli neveicās un pirms trim gadiem konfliktu atrisināja ar mierizlīgumu, turklāt tas uzņēmumam bijis visai labvēlīgs un patlaban pat var atnest labu peļņu.
Rāviņš uzskata, ka tas bija labākais mierizlīgums, kādu dome varēja noslēgt. Savukārt Konstantinova norāda, ka mierizlīgums veidots roku rokā ar domi: "Tas bija sarunāts, atstāt tādu situāciju, lai kaza dzīva un vilks paēdis."
"Baltdelaero" atļauts demontēt apmēram 5800 plāksnes, kuru tirgus vērtība patlaban ir ap simts latiem jeb vairāk nekā pusmiljons latu par visām plāksnēm.
Rāviņš skaidro: plāksnes atdotas firmai kā kompensācija par privatizācijā ieguldīto - ap 300 000 latu, no kuriem gandrīz viss samaksāts privatizācijas sertifikātos. Citi ieguldījumi lidlaukā nav manīti.
Pilots amatieris Arnis Īstens, kurš daudz laika pavada Jelgavas lidlaukā, atzīst: "Normāls īpašnieks painteresējas, kas uz viņa zemes notiek. Kas izmanto. Viņus te neesmu redzējis."
Pēc plākšņu aizvešanas lidlauks ar visām būvēm atkal pilnībā būs pašvaldības īpašums. Tomēr par teritorijas attīstību neviens ar pilotiem nav pat aprunājies.
Pagaidām, kamēr paralēli tiek noārdīts skrejceļš, Rāviņš nekavējas apgalvot, ka lidlauka attīstībai meklē investorus Krievijā. Piedāvājums nosūtīts izvērtēšanai divām firmām, un Rāviņš saka: "Ir runa par iespējamu kravas termināli, kur būtu investors, kurš būtu gatavs šo termināli sakārtot. Un tad, protams arī mazajai aviācijai būtu sava vieta. Mēs esam gatavi uz daudziem dažādiem variantiem, lai teritoriju attīstītu."