Savu kārtu labošanai sagaidījuši valsts reģionālie ceļi
 
UZMUNDRINĀJUMS. Satiksmes ministrs Uldis Augulis bija atvedis parādīt Ventavas iedzīvotājiem ceļa posma Ventspils–Piltene atjaunošanas projektu kā apliecinājumu, ka ceļinieki patiešām drīz atgriezīsies strādāt uz ceļa, ko viņi uzbūvēja pirms vairāk nekā piecdesmit gadiem ©Publicitātes foto, LVC, Renārs KORIS

Vairāki ceļu posmi Kurzemē vakar kalpoja par paraugu, kā iespējams palētināt tādu ceļu labošanu, kuriem nav jāiztur valsts galveno autoceļu slodze.

Ceļu kapitālremonta cenrādis Latvijā pēdējos gados bija nostabilizējies ap vienu miljonu eiro par vienu kilometru pilnībā atjaunota asfalta. Galvenais šajās izmaksās, protams, nav asfalta liešana, bet ceļa pamatnes nomaiņa metra un daudzviet vairāku metru dziļumā. Konkrēto objektu tāmi lielā mērā ietekmē arī tas, cik tiltu un tiem līdzīgu būvju atrodas labojamā ceļa posmā. Visu šo apstākļu kopsakarībā katra konkrētā ceļa posma labošanas tāme var izrādīties gan būtiski lielāka, gan mazāka nekā miljons eiro par kilometru, taču caurmērā tāda vienkārša sakarība pastāv. Labā ziņa jeb cerība ir tāda, ka tā pastāvēs tikai līdz 2020. gadam, kad valsts galveno autoceļu atjaunošanai jābūt pabeigtai. Pēc tam valsts varēs pārslēgties uz galveno ceļu saglabāšanu ar regulāru asfalta virskārtas nomaiņu un uz mazākas nozīmes ceļu stāvokļa uzlabošanu. Gan vienā, gan otrā gadījumā par miljonu eiro varēs salabot desmitreiz garākus ceļa posmus. Vakar ceļu būves nozares uzņēmumi stāstīja un rādīja, kā jau tagad atsevišķi reģionālo ceļu posmi tiek salaboti par salīdzinoši nelieliem tēriņiem.

PIĶA LIEŠANA. Attēls rāda darbu vakar uz ceļa Kuldīga-Jūrkalne, bet pavisam drīz līdzīgā veidā tiks apstrādāts arī ceļš Zlēkas-Piltene / Arnis Kluinis

Uz autoceļa Kuldīga-Alsunga-Jūrkalne SIA Binders ir apņēmies salabot 14 km ceļa par 1,65 miljoniem eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Šobrīd darbi notiek posmā līdz Ēdolei. Palētinājuma metode ir tāda, ka veco ceļa pamatni nevis nomaina, bet iekonservē. Citiem vārdiem sakot, to cenšas izolēt no ūdens. Pirmkārt, tiek atjaunoti grāvji, lai tie tiešām būtu grāvji, kas ūdeni aizvada prom no ceļa, nevis mikrodīķīši, kas sakrāj ūdeni ceļa malās, no kurienes tas sūcas atpakaļ ceļa pamatnē. Otrkārt, uz ceļa tiek liktas vairākas kārtas asfalta, kura uzdevums ir nodrošināt ne tikai gludu ceļu, bet arī ūdens necaurlaidību. Vispirms vecā, saplaisājušā un bedrainā asfalta atliekas tiek pārklātas ar jaunu izlīdzinošā asfalta kārtu. Uz tās lej piķi, un tajā iemīca noteikta izmēra granīta šķembas.

Savu kārtu labošanai ceļš Kuldīga-Jūrkalne izpelnījies lielā mērā tāpēc, ka tas tiešām beidzas pie jūras. Proti, tas ir pēdējais posms vasaras atpūtnieku braucienos uz pludmali, kuras tuvumā izveicīgākie ierīkojuši sev apmešanās vietas. Liela daļa šo braucēju ir lietuvieši. Kuldīgas novada pašvaldība ir ļoti ieinteresēta, lai būtu pēc iespējas vairāk braucēju cauri Kuldīgai, jo lielākā daļa no viņiem apstāsies Kuldīgā, kuras vēstures pieminekļus un Ventas rumbu iespējams konvertēt naudā, sniedzot tūristiem ēdināšanas, vizināšanas un citus pakalpojumus. Par ceļa nozīmi novada dzīvē stāstīja Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa. Viņa izmantoja iespēju tikties ar satiksmes ministru Uldi Auguli, lai pārrunātu jau nākamos projektus vietās, kur samērā nelieli izdevumi sola jūtamu atdevi.

Ne būvniecības, bet būvekspertīzes stadijā atrodas autoceļa Ventspils-Kuldīga-Saldus posms no Ventspils līdz Ziru pagriezienam. Šogad valsts a/s Latvijas valsts ceļi (LVC) būtu jāpabeidz iepirkums par darbu veikšanu, lai nākamajā pavasarī varētu sākt darbus. Pirms iepirkuma pabeigšanas nav iespējams pateikt, cik šie darbi maksās. Šī ceļa posma atjaunošana noteikti izmaksās dārgāk un tiks lielā mērā finansēta ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda naudu. Tomēr arī šajā gadījumā LVC centīsies ietaupīt, nepasūtot pārbūvētajam ceļam lielāku stiprību par tā paredzamo noslodzi. Būs vietas, kur ceļa pamatni nāksies mainīt metra dziļumā, bet tas nenotiks visā ceļa garumā. Tiks izmantoti vēl citi paņēmieni, lai nepieļautu nevajadzīgu vecā asfalta un grunts stumdīšanu un vadāšanu šurpu turpu. 20 km gara ceļa posma atjaunošanai vajadzētu iekļauties 13 miljonos eiro. Šajā reizē Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks norādīja, ka arī šim ceļam ir starpvalstu nozīme, jo lietuviešiem tas vajadzīgs, lai tiktu uz prāmi Ventspils-Nīneshamna (Zviedrijā) vai no tā uz mājām.

Uz valsts vietējā ceļa Zlēkas-Piltene strādā SIA Ostas celtnieks. Tas apņēmies par 1,26 miljoniem eiro pārklāt 10 km garu grants ceļa posmu ar piķa un šķembu dubultpārklājumu. Arī šajā gadījumā liela nozīme ir ūdens atvades nodrošināšanai, lai tas nebojātu ceļa pamatni zem elastīgās, bet ne īpaši stiprās piķa kārtas. Par šādas ceļu uzlabošanas tehnoloģijas ieviešanu Latvijā jāpateicas valsts a/s Latvijas autoceļu uzturētājs, kuras pieredzi tagad sekmīgi izmanto arī citi uzņēmumi.