3.lapa
Mazotnē latgaliski vēl nerunāju, mēs ģimenē runājām latviski. Tikai vēlāk, aptuveni septiņu gadu vecumā, sāku aptvert savu latgalisko identitāti, apjautu, no kurienes esmu un, ka man ir pat sava valoda! Tas ir vecums, kad cilvēkam sāk veidoties vērtības, viņš saprot, kas ir viņa mājas, savu īsteno piederību. Latgaliešu valoda ir pamats latgalieša identitātei. Savukārt no valodas izriet ar kultūras dzīvi un tradīcijām saistītās lietas.
Uzsākot studijas Rīgā, ar lepnumu runāju latgaliešu valodā un iepazīstinu ar savu kultūru. Vispirms sirdī jūtos kā cilvēks, un nav tik būtiski, vai esmu no Latgales, Rēzeknes vai Rīgas.
