Tērēs gandrīz 7 miljonus vairāku kultūras un dabas mantojumu atjaunošanai un attīstīšanai Kurzemē

© f64

29. jūnijā ir noslēgta vienošanās par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansēta projekta "Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem” īstenošanu. Tā ietvaros tiks atjaunoti un attīstīti kopumā septiņi nozīmīgi kultūras un dabas mantojuma objekti.

Vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru parakstīja projekta iesniedzējs - Liepājas pilsētas pašvaldība. Tās sadarbības partneri projektā ir Liepājas Svētās trīsvienības evaņģēliski luteriskā draudze, Grobiņas novada dome, Nīcas novada dome, Pāvilostas novada pašvaldība.

Projekta partnerus vieno centieni aizsargāt un saglabāt Baltijas jūras piekrastes Dienvidkurzemes reģiona unikālo dabas un kultūras mantojumu un kopīgs redzējums, kā attīstīt un pilnveidot kultūrvēsturiskos objektus par daudzfunkcionāliem, labiekārtotiem, plašai mērķauditorijai paredzētiem un pieejamiem objektiem.

Hoijeres kundzes viesnīca, viens no vecākajiem koka dzīvojamajiem namiem Liepājā, pašlaik aplūkojams vien no ārpuses. Projektā paredzēts atjaunot ēkas unikālo 17. gs. beigu plānojumu, kā arī tajā esošo manteļskursteni un maizes krāsni. Pēc atjaunošanas ēkā tiks izveidots Interjera muzejs, bet agrāko kroga funkciju iedzīvinās eksperimentālajā virtuve ar 17. gs. ēdienu un dzērienu gatavošanas meistarklasēm. Līdztekus pašai ēkai labiekārtots tiks arī Kungu kvartāla pagalms, atjaunojot vēsturisko aku, žogu, bruģi un citas mazās arhitektūras formas.

Koncertdārzā “Pūt, vējiņi!” atrodas Kurzemes reģionā vienīgā brīvdabas koncertzāle ar jumtu. Koncertdārza pārbūve un teritorijas labiekārtošana ļaus palielināt pārvietojamo sēdvietu skaitu, kā arī atjaunot māksliniekiem un skatītājiem nepieciešamo infrastruktūru.

Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālei projekta ietvaros tiks atjaunota fasāde un restaurēti logi un durvis. Viena no katedrāles lielākajām vērtībām ir pasaulē lielākās mehāniskās ērģeles - pēc ēkas atjaunošanas darbiem ērģeļmūzikas koncertus būs iespējams rīkot visa gada garumā.

Labiekārtojot Ālandes upes krastmalu, Grobiņā tiks izveidota taka, kas ļaus apmeklētājiem apmeklēt trīs populārākos Grobiņas arheoloģiskā ansambļa pieminekļus - viduslaiku pili ar bastioniem, pilskalnu ar senpilsētu un Priedienas senkapus - un pilnvērtīgi izjust to unikālās liecības un vēsturisko ainavu.

Vērgales muižas kompleksā tiks autentiski atjaunota muzeja ēkas fasāde un jumts, kā arī bijušās muižas klēts fasāde. Pārbūves un restaurācijas darbi ļaus atjaunot muižas ēku vienoto vizuālo tēlu, turklāt muižā paredzēts veidot arī jaunus, atraktīvus tūrisma pakalpojumus.

Bernātu dabas parkā ik gadu pieaug apmeklētāju skaits. Lai palīdzētu cilvēkiem orientēties mežainajās kāpās un vienlaikus aizsargātu zemsedzi no izbradāšanas, parkā tiks izveidotas septiņas labiekārtotas dabas takas, kā arī uzcelts tilts un skatu tornis.

Savukārt pie Pāvilostas novadpētniecības muzeja tiks izbūvēta promenāde, kas vienlaikus kalpos kā pretplūdu aizsargbūve, sargājot vēsturisko ēku no applūšanas. Pie muzeja tiks atjaunots arī vēsturiskais bruģis, ierīkota mazgabarīta laivu nolaišanas vieta, kā arī no jauna izbūvēta neliela brīvdabas estrāde.

Projekts "Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem” ir viens no kopumā 10 kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai un attīstībai veltītiem projektiem, kuri pēc Kultūras ministrijas organizētas projektu ideju priekšatlases ir saņēmuši iespēju pieteikties ERAF līdzfinansējumam.

Projekts tiks īstenots Kultūras ministrijas pārziņā esošā ERAF līdzfinansētā 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” ietvaros. Kopējās projekta izmaksas ir 6 720 257,70 eiro, t.sk. ERAF finansējums - 4 507 200 eiro, savukārt nacionālais publiskais finansējums 1 131 717,73 eiro (t.sk. valsts budžeta dotācija pašvaldībām 209 729,44 eiro un pašvaldību finansējums 629 188,29eiro).

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.