"Baltic Agro": Pirmās graudu kravas gaidām jau jūlija sākumā
Pēdējo gadu klimatiskie apstākļi lauksaimniekiem sagādājuši ne mazums rūpju – pagājusī lietainā vasara un rudens lietavas nedeva iespēja iekult kvalitatīvu graudu ražu, apstrādāt zemi un laikus sasēt ziemājus, bet saulainais un sausais pavasaris posta vasarāju sējumus. Netradicionālie apstākļi zemniekiem liek pārskatīt audzējamās kultūras, sēklu šķirnes un audzēšanas tehnoloģijas, sēšanas un novākšanas datumus. Lielais palīgs ir kompānija Baltic Agro, kas ne tikai piedāvā dažādu sēklas materiālu, mēslojumu un augu aizsardzības līdzekļus, bet sniedz visaptverošas konsultācijas par piemērotāko kultūru, sēklu un audzēšanas tehnoloģiju visā augšanas periodā – no sēklas līdz graudu vai citu kultūraugu iepirkšanai. Vairāk stāsta Baltic Agro mārketinga speciālists Egils Sviķis.
- Kopš 2015. gada graudu pieņemšanas sezonas Baltic Agro ir pārstāvēts arī Gulbenē. Vai Gulbenes servisa centrs attaisnojas?
- Pilnā apmērā, jo Gulbenes reģiona zemniekiem bija ļoti sarežģīti nodot izaudzēto ražu - pieņemšanas punkti atradās tālu. Tas nozīmē lielas transporta izmaksas un daudz patērēta laika brīdī, kad katra minūte ir svarīga. Savu darbu Gulbenē tiešām uzsākām 2015. gada graudu sezonas laikā, bet oficiāli atklāts Baltic Agro Gulbenes servisa centrs tika 2016. gada februārī.
Gulbenes servisa centra attīstībā ir ieguldīti ievērojami līdzekļi - uzbūvēts pilnīgi jauns graudu pirmapstrādes centrs, tostarp kalte un noliktavas, sakārtota teritorija, radot apstākļus graudu izbēršanai arī āra teritorijā, mūsdienīga kravu apstrāde un laboratorija. Jāteic, ka līdz šim nav bijusi vajadzība graudus bērt uz laukuma, jo jaudīgā kalte spēja ātri apstrādāt arī graudus ar lielu mitruma procentu.
Vienlaikus ir attīstīta arī mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu pārdošana - jaunās noliktavas dod iespēju laikus sagādāt un līdz pārdošanai uzglabāt gan minerālmēslus, gan augu aizsardzības līdzekļus, līdz ar to piegādes zemniekiem ir operatīvākas. Gulbenes servisa centrs ir atbalsta punkts arī Baltic Agro struktūrvienībai Saldus servisa centrs, kura viena no darbības sfērām ir lopbarības ražošana. Tādējādi Gulbenes reģiona zemniekiem ir iespēja vienviet iegādāties gan augkopībai, gan lopkopībai nepieciešamās lietas, kā arī izvēlēties citus nepieciešamos produktus.
Zemniekiem plašs pakalpojumu un produktu klāsts vienviet ir ļoti izdevīgs, jo, piemēram, atvedot nodošanai graudus, atpakaļceļā var aizvest minerālmēslus nākamajai ražai.
Gulbenes servisa centrs turpina attīstību - šobrīd aktualitāte ir uzlabot dzelzceļa infrastruktūru un tehnoloģisko nodrošinājumu, lai pilnvērtīgi izmantotu iespējas, ko sniedz dzelzceļš - tostarp graudu aizgādāšanai līdz ostai vai minerālmēslu vagonu izkraušanai.
- Vai esat sagatavojušies jaunajai graudu sezonai, kas, šķiet, sāksies agrāk nekā ierasts?
- Protams, laika apstākļi ir atstājuši savu iespaidu, un ziemāju kulšana varētu sākties vismaz divas trīs nedēļas agrāk - ap jūlija sākumu. Likumsakarīgi, ka mums ir jāseko reālajai situācijai un laikus jāsagatavojas - jāveic dezinfekcijas darbi, jāpārskata iekārtas un jāmobilizējas pašiem, jo graudu sezona ir vissaspringtākais darba periods.
- Nenoliedzami, ka Baltic Agro ir viens no spēcīgākajiem nozares uzņēmumiem Latvijā, kas turpina paplašināties. Vai ir ieplānoti arī citi servisa centri, lai kvalitatīvais un plašais piedāvājums būtu pieejams vēl plašākam lokam?
- Jā, nupat esam saņēmuši oficiālu Konkurences padomes atzinumu par tiesībām iegādāties uzņēmumu Tukuma straume, kas ir īpašniece arī Daugavpils dzirnavniekam. Tas nozīmē, ka Baltic Agro piedāvājums būs pieejams arī Tukumā un Daugavpilī. Šajā sezonā sāksim pieņemt graudus un turpmāk veidosim servisa centrus, līdzīgi kādi tagad ir Jelgavā, Saldū un Gulbenē.
- Tikko esat atgriezies no Latvijas simtgades Zelta lauka meklējumu ekspedīcijas Latgalē. Ko redzējāt?
- Atzīmēšu, ka Baltic Agro nu jau desmit gadus organizē konkursu Zelta lauks, kurā Zelta lauka statuss tiek piešķirts trīs dažādām augu kultūrām - kviešu, pupu un rapša. Šis gads ir īpašs, jo meklējam Latvijas simtgades Zelta lauku.
Esam apsekojuši laukus arī Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē. Jāsaka, ka laika apstākļu ietekme ir ļoti dažāda - bieži vien pat grūti pateikt, kas ir cēlonis ļoti labam laukam vai slikti augošam - situācijas ir ļoti pretrunīgas. Runājot par vasarāju sējumiem, visbēdīgāk izskatās Kurzemes pusē, Latgalē ir salīdzinoši labi lauki, bet Vidzemē, pie kuras var pieskaitīt arī Gulbeni, situāciju var raksturot kā apmierinošu. Vakardienas lietus situāciju noteikti uzlabos. Skatot Latgales laukus, ir skaidrs, ka vasarāji nav tik labi, kādus varētu gribēt, bet, salīdzinot ar citiem reģioniem, situācija ir vislabākā. Šogad pierādījās tas, ka nevar būt vienādas tehnoloģijas un vienoti standarti, kad jāsēj un kā jāmēslo un jāmiglo. Redzam, ka daudzi zemnieki, balstoties uz savu pieredzi un sajūtām, ir izdarījuši tādus brīnumus, ko neviens agronoms neatzītu par prātīgiem. Piemēram, ziemas rapsis ir iesēts daudz vēlāk, nekā paredzēts gudrās grāmatās, bet šogad aug griezdamies. Arī pupas ir iesētas daudz dziļāk nekā vajadzētu, un tieši uz šiem laukiem tās aug vislabāk. Tas, ko šogad novērojām, tiks apkopots dažādos izziņas materiālos un stāstīts zemniekiem, lai arī citi zina, ka ir jāseko ne tikai jau zināmai praksei, bet lietderīgi ir izmantot arī citādāku, reālu paša un citu zemnieku praksi un pieredzi. Savos semināros stāstīsim arī par jaunākajām šķirnēm, kas tiek pārbaudītas Latvijas apstākļos - izskatās, ka arvien lielāka loma būs vasarājiem.
- Uz sausas zemes bērt minerālmēslus droši vien nav prāta darbs - tā ir vējā izsēta nauda. Ko iesakāt zemniekiem?
- Vislielākie ieguvēji noteikti ir tie, kuri minerālmēslus iestrādāja zemē vienlaikus ar sēšanu. Braukājot pa laukiem, labi redzams, ka virsmēslojums turpat arī ir, kur izsēts - tas nav ticis līdz augam, bet sakaltis guļ uz lauka. Ja šie minerālmēsli ir augstvērtīgi un kvalitatīvi, tad pirmdienas lietus situāciju vēl var glābt, taču, ja tas ir bijis kāds lētais un nenoturīgais mēslojums, tad jēgas no tā nekādas nebūs.
Ļoti labi sausos apstākļos sevi pierāda šķidrais jeb lapu mēslojums. Piebildīšu, ka tikko Gulbenes servisa centra speciālists Pēteris Melnbārdis bija trīs dienu mācībās Anglijas rūpnīcā, kas izgatavo šķidro mēslojumu. Tādējādi mēs guvām atziņas un pieredzi no vēl viena pasaules vadošā minerālmēslu ražotāja. Mūsu uzdevums ir piedāvāt klientiem tieši to, kas tiem vajadzīgs, tāpēc arī šķidrā mēslojuma sortimentā ir vairāku ražotāju produkti. No vienas puses, tā ir iespēja piedāvāt specifiskai problēmai vajadzīgi papildmēslojumu, kā arī pielāgoties klienta vīzijai, cik viņš ir gatavs par to maksāt. Vienmēr pastāv alternatīva starp dārgāku un lētāku, bet pietiekami kvalitatīvu produktu.
Vēl tagad droši var izsmidzināt šķidro papildmēslojumu, jo caur lapām augs to uzņems arī ļoti sausā laikā. Piebildīšu, ka mēslojumu var izsmidzināt kopā ar fungicīdiem un insekticīdiem, tādējādi pasargājot augu arī no slimībām un kukaiņiem, turklāt katra lāse mitruma augam būs ļoti noderīga. Jāteic, ka šogad apstākļi netipiski ir vēl vienā jomā - kukaiņu uzbrukumi vismaz Latgales pusē nav problēma. Redzējām izcilu pupu lauku, kuram nekas nebija smidzināts pret kukaiņiem, bet neredzējām nevienu iegrauztu lapiņu. Iespējams, ka arī kukaiņiem bija par sausu un pēc lietus tie aktivizēsies. To ir ļoti grūti paredzēt.
- Vai bieži tiek izmantota preventīvā miglošana?
- Augu aizsardzības līdzekļi ir ļoti dārgi, tāpēc bez vajadzības zemnieki tos neizmanto. Neviens nav muļķis un dzīvu naudu bez vajadzības grāvī nelies. Gribu pateikt, ka konvencionālajā lauksaimniecībā izmantotie ķīmiskie līdzekļi nenodara postu videi, bet gan drīzāk to pasargā. Sekas dažādiem ierobežojumiem ķīmisko līdzekļu lietošanai mēs šogad labi redzam uz ievām un citiem kokiem, kas ieskauti tīklos un, visdrīzāk, aizies bojā.
- Bet ažiotāža, ka upēs mirušo zivju iemesls ir augkopības līdzekļu noplūde, nav rimusi...
- Zelta lauka meklējumos saimniecību vērtēšanas procesā mēs izsekojam arī to, kādus līdzekļus saimnieks ir izmantojis. Svarīgi, lai tie būtu videi droši, pārbaudīti un reģistrēti. Nav noslēpums, ka iespējams iegādāties arī dažādus brīnumlīdzekļus, ko par salīdzinoši lētu naudu piegādā no nezināmām rūpnīcām. Mēs apmēram nojaušam, kas un kāpēc vainojams faktā, ka Vircavas upē un vēl šur tur ir mirušas zivis - visticamāk, ka kāds tiešām ir neapdomīgi un neprasmīgi lietojis nezināmas izcelsmes līdzekļus.
Mēs no savas puses visiem cilvēkiem iesakām ļoti piesardzīgi izturēties pret ķīmiskajiem līdzekļiem - ja strādājat ar ķīmiju, obligāti izmantojiet personīgos aizsardzības līdzekļus - cimdus, brilles, kombinezonus, respiratorus, gāzmaskas, lai neciestu nedz daba, nedz cilvēks.