Valsts a/s Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) netālu no Valmieras rādīja satiksmes ministram Uldim Augulim un Vidzemes pašvaldību vadītājiem ceļu kopšanas darbus vasarā un šiem darbiem izmantoto tehniku.
Satiksmes ministram šogad viegli doties ļaudīs, tajā skaitā uz tikšanos ar pašvaldību vadītājiem. Pirmkārt, šogad Latvijas valsts ceļos ieguldāmā naudas summa sasniegs kārtējo rekordu. Tā pieaugusi no 271,2 miljoniem pagājušajā gadā līdz 307 miljoniem šogad. Otrkārt, ceļu būves nozarē ir pilnīgi pretēji kā medicīnā, kur vēl daudz straujāks valsts izdevumu pieaugums nedod nekādus uzlabojumus valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu saņēmējiem. Tā tas speciāli nokārtots, lai piespiestu visus maksātspējīgos cilvēkus maksāt privātās medicīnas darboņiem. Uz šāda fona satiksmes nozare, nozares ministriju ieskaitot, ir godīguma un kārtības etalons.
Nav ne mazāko iemeslu šaubīties, ka labā un ļoti labā stāvoklī esošo valsts ceļu īpatsvars pēdējo piecu gadu laikā patiešām pieaudzis no 36% līdz 57%.
Lai gan tas attiecas tikai uz 20,2 tūkstošiem kilometru valstij piederošo ceļu, nevis uz visiem 70 tūkstošiem kilometru ceļu Latvijā, tomēr valsts ceļi apkalpo lielākās autobraucēju plūsmas un cilvēki ceļu uzlabojumus sajūt šā vārda burtiskajā nozīmē. Tomēr tālāko uzlabojumu solījumi pieņemami ar atrunām. Lai gan U. Augulis ir vienojies ar Ministru prezidentu un finanšu ministri par ceļu labošanai novirzāmo degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumu palielinājumu no 45% līdz 70%, tam jānotiek tikai līdz 2030. gadam. Līdz tam laikam Latvijā noteikti nomainīsies vēl daudzas valdības un iespējamas arī citas pārmaiņas.
Ja degvielas akcīzes ieņēmumi tiešām tiks aizvien lielākā mērā novirzīti ceļu labošanai, pieaugs arī tas naudas daudzums, kādu valsts sadala pašvaldībām kā mērķdotācijas ceļu uzturēšanai. To kopsummai jāpieaug no 50 miljoniem eiro šogad līdz vairākiem simtiem miljonu eiro 2030. gadā, bet ne bez atrunām, ka naudas pirktspēja tajā laikā droši vien būs cita.
Ceļu uzturēšana prasa daudzus neatliekamus ikdienas darbus, kuriem Latvijā atvēl kopsummā vidēji pusotru tūkstoti eiro gadā uz kilometru. Lai par šo naudu izdarītu vairāk darbu, ir nepieciešama moderna, bet dārga ceļu uzturēšanas tehnika, kādu darbībā demonstrēja LAU. Tas bija piedāvājums pašvaldībām pasūtīt LAU greiderēšanas, ceļu malu pļaušanas u.c. darbus, nevis gādāt sev šādu tehniku un cilvēkus, kuri prot ar to apieties. LAU valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors un Valmieras ceļu rajona direktors Guntis Karps skaidroja, ka tagad notiek pavērsiens no specializētās tehnikas uz multifunkcionālu tehniku. Vienkāršāk sakot, vienam un tam pašam lieljaudas traktoram tiek pievienots vai nu greideris, vai zāles pļāvējs, vai sniega lāpstas.
