Jaunas vēlēšanas pašreizējā Rojas novada pašvaldībās to atdalīšanas gadījumā varētu notikt līdz ar 10.Saeimas deputātu vēlēšanām, - šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre Dagnija Staķe (ZZS). Alojas novadā aktuālais jautājums ir deputātu savstarpējo nesaskaņu atrisināšana.
Iepazīstoties ar situāciju Rojas novadā uz vietas, ministre secinājusi, ka vienīgā izeja Rojas un Mērsraga nesaskaņu atrisināšanā ir abu pašvaldību atdalīšana un jaunu robežu noteikšana. "Grūti teikt, ko lems valdība. Ministrijas priekšlikums būs par robežu atdalīšanu. Tas prasa izmaiņas arī likumdošanā, jo šādi gadījumi vēl var atkārtoties, bet ne lavīnveidā," skaidro Staķe.
Veidojot novadus, Mērsraga pašvaldība pievienošanos Rojas novadam bija izvēlējusies kā mazāko ļaunumu, taču "kopdzīve nav izdevusies specifisku apstākļu - ostu - dēļ".
Daudz atšķirīgāka situācija ir Staicelē un Alojā, kur pārsvarā ir nesaskaņas deputātu starpā, tās "deputātiem būtu savā starpā jāizrunā pirms lemšanas par robežu dalīšanu".
Salīdzinājumam Mērsraga deputāti cīnās par sava atsevišķa novada izveidi, savukārt Alojas novada domē vairāki Staiceles deputāti ir pašreizējā novada domes koalīcijā. "Tur vairāk izskatās pēc savstarpēju rēķinu kārtošanas, tāpēc tur situācija vēl būtu glābjama bez robežu dalīšanas," piebilda ministre.
Jau ziņots, ka Rojas novads 2008.gada 14.jūlijā izveidojās brīvprātīgi apvienošanās rezultātā, un līdz pašvaldību vēlēšanām, kas notika pērn, novada pašvaldības darbā problēmas netika konstatētas. Arī sūdzības no iedzīvotājiem par pašvaldības darbu un administratīvo teritoriju netika saņemtas.
Lielākā daļa Rojas novada iedzīvotāju, kuri piedalījušies publiskajā apspriešanā, atbalstīja Rojas novada administratīvās robežas grozīšanu. Par Rojas administratīvās teritorijas robežu grozīšanu kopumā nobalsojuši 882 iedzīvotāji, bet pret - 31 iedzīvotājs.
Pavisam aptaujā par Rojas novada administratīvās teritorijas robežu grozīšanu piedalījušies 913 Rojas novada iedzīvotāji jeb 18,08% no kopējā vēlētāju skaita. Mērsraga pagastā reģistrētajās anketās par robežu grozīšanu balsojuši 856 iedzīvotāji, bet pret - seši iedzīvotāji. Savukārt Rojas pagastā reģistrētajās anketās par robežu grozīšanu nobalsojuši 26 iedzīvotāji, bet pret balsojuši 25.
Mērsraga pagasta pārvaldē reģistrētas 862 iedzīvotāju anketas, bet Rojas pagastā - 51 anketa. Līdz ar to publiskajā apspriešanā piedalījušies 58,1% no Mērsraga pagasta vēlētājiem.
13.aprīlī Rojas novada domes ārkārtas sēdē deputāti ar 13 balsīm "par" un vienu balsi "pret" atbalstīja Mērsraga vēlmi atdalīties no Rojas novada.
Ja lēmuma par Rojas novada sadalīšanu Saeimā virzīsies raiti, pašvaldību vēlēšanas pašreizējā Rojas novada pašvaldībās varētu notikt vienlaikus ar 10.Saeimas vēlēšanām.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti arī uzskata, ka ir jāveic grozījumi likumos, lai noteiktu ne tikai novadu apvienošanas, bet arī sadalīšanas mehānismu.
Ziņots arī, ka līdz šā gada 10.jūnijam Alojas novada dome rīko sabiedrisko apspriešanu par pašvaldības administratīvās teritorijas robežu grozīšanu. Tās ietvaros tiek noskaidrots iedzīvotāju viedoklis arī par pakalpojumu pieejamību un kvalitāti. Tāpat iedzīvotāji tiek aicināti atbildēt uz jautājumu, ko vajadzētu mainīt Alojas novada domes darbībā.
Pēc iedzīvotāju aptaujas rezultātu apkopošanas novada domei būs jālemj ne tikai par pašvaldības administratīvās teritorijas robežām, bet arī turpmāko novada funkcionēšanu. Ja tiks pieņemts lēmums par novada robežu grozīšanu, pašvaldībai būs jāpierāda potenciāli sadalīto teritoriju turpmākās darbības kārtība, kas skars pašvaldības budžeta sadali, sociālo pakalpojumu nodrošināšanu un citus būtiskus pašvaldības darbības jautājumus.
Alojas novads tika izveidots 2009.gada 21.jūlijā, un tā sastāvā ir Alojas novads, Alojas pilsēta, Braslavas pagasts, Brīvzemnieku pagasts, Staiceles pagasts un Staiceles pilsēta.