Pilsētnieki steidz izmantot karsto un sauso laiku, lai dotos uz pludmali vai zaļumos. Savukārt lauksaimnieki šobrīd nav pārlieku priecīgā noskaņā – sausums apdraud ražu un arī barības sagatavošanu lopiem.
Visbēdīgākā pašlaik ir situācija Kurzemē, kur lauki valgmi nav redzējuši kopš maija sākuma. Vasarāju lauki aizkaltuši un zālājiem draud izdegšana, atzīst Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālisti. Karstā laika dēļ Latvijā agrāk, nekā ierasts, ir savārpojuši ziemāji, vietām jau redzami ziedoši rudzi. Ja mitruma šādos apstākļos pietiktu, augi varētu augt, tomēr pašlaik valdošais sausums pasliktina to spēju no augsnes uzņemt barības vielas, secina LLKC speciālisti. Daudzviet, kur nav lijis jau vismaz 2-3 nedēļas, virsmēslojumu augi praktiski neizmanto - tas būs iespējams vien tad, kad būs pietiekami nokrišņi.
Visbēdīgākā pašlaik ir situācija Kurzemē, kur vasarāju lauki aizkaltuši un zālājiem draud izdegšana.
«Lielā sausumā graudaugi atmet apakšējās lapas - tās ātrāk nokalst, līdz ar to samazinās fotosintezējošā virsma, tiek zaudēts ražas potenciāls. Ja sausuma periods vietās, kur jau tagad tas valda, ieilgs un pastiprināsies, tad ražas zudumi būs neatgriezeniski. Ļoti rūpīgi jāizvērtē, kādas barības vielas, īpaši mikroelementi, augiem sāk trūkt. Jāatceras - ja uz lapām jau ir labi saskatāmas bojājumu pazīmes, tad barības vielu trūkums ir ļoti liels un dažreiz ko glābt ir novēloti. Tādēļ vislietderīgāk ir laikus ņemt augu vai lapu paraugus un sekot barības vielu nodrošinājumam,» norādīja LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis.
Visbēdīgākā pašlaik ir situācija Kurzemē, kur vasarāju lauki aizkaltuši un zālājiem draud izdegšana. Piemēram, Kuldīgas apkaimē meteorologi lietu nesola vēl divas nedēļas un laukos jau labi redzama sausuma ietekme - tie kļuvuši raibi. «Smaga situācija ir ar vasarājiem. Tie vasarāji, kurus paguva iesēt laikus, izskatās labi. Kas sēti vēlāk - ir jau aizkaltuši, un nav nekādu iespēju tos piebarot vai lietot augu aizsardzības līdzekļus,» norāda LLKC Kuldīgas biroja vadītāja Daiga Mellere, piebilstot, ka novēloti sētie vasarāji augstā gaisa temperatūrā sliktāk cero, būtiski samazinot ražas potenciālu.