Intervija ar Baltic Agro Jelgavas servisa centra vadītāju Egilu Sviķi.
- Aizvadītais gads lielākajai daļai zemnieku bija ļoti smags. Tas radīja pamatotas šaubas, vai zemnieki spēs norēķināties ar bankām un piegādātājiem. Vai Baltic Agro klienti norēķinājās savlaicīgi?
- Bijām gatavi ekstrēmām situācijām, jo nokult daudzviet nevarēja, graudu kvalitāte slikta un cenas zemas, tāpēc gaidījām, ka maksājumi kavēsies vai arī zemnieki vispār nespēs norēķināties, bet realitātē bija novērojama ļoti laba maksājumu disciplīna. Jānoņem cepure zemnieku priekšā - tas jau laikam latviešiem gēnos ierakstīts, ka parādā palikt nepatīk.
Maksājumu disciplīnu uzlaboja arī valsts piešķirtās kompensācijas, kas zemniekiem ļāva atsperties ziemāju un pavasara sējai.
- Vai pagājušās sezonas neraža un dīvainā ziema atstājusi iespaidu uz pavasari?
- Šīs sekas gan mēs stipri jūtam, jo daudz rudens sējumu pavasarī nācās pārsēt, tik labi kā gribējās nepārziemoja arī ziemas rapsis. Līdz ar to netipiski lielas platības sēja pavasarī un mums bija jābūt gataviem piegādāt sēklas materiālu un nepieciešamo mēslojumu. Līdz ar to kopumā mūsu uzņēmuma tradicionālais pavasara darba apjoms ir gandrīz dubultojies. Piebildīšu, ka vislielākās problēmas ar ražas novākšanu bija Latgalē, taču attiecībā uz ziemājiem Latgales pusē ir labāka situācija nekā Kurzemē, kur lietavas atnāca vēlāk. Izmirkušajos Kurzemes laukos apsēt bija ļoti grūti un slapjā zemē iesētie graudi pārziemoja ļoti slikti. Šobrīd Kurzemē situācija ir sliktāka nekā jebkurā citā Latvijas vietā.
- Pārsēšana prasa papildu izdevumus ne tikai darbaspēkam, degvielai un sēklai, bet arī minerālmēslu papildus iegādēm un augu aizsardzības līdzekļiem. Vai zemnieki ir tik finansiāli spēcīgi, lai atļautos milzīgus papildu ieguldījumus?
- Tieši šis aspekts mūs dara bažīgus, jo zemnieki cenšas ieekonomēt, kas ir ļoti saprotami šajā situācijā. Tāpēc, pārsējot laukus, nepielieto visu tehnoloģisko procesu, tostarp pavasara sējai nepietiekami izsēj minerālmēslus, kā arī iegādājas lētāku sēklas materiālu, jo laba sēkla noteikti ir dārgāka. Viss iepriekš teiktais ļauj prognozēt, ka uz rekordražām šogad Latvijā nevajadzētu cerēt.
- Vai salīdzinoši zemais iekūlums Latvijā deva iespēju Baltic Agro nokārtot savas saistības pret labības pircējiem pasaules tirgos?
- Mums kā liela koncerna sastāvdaļai, kuras mātes kompānija atrodas Dānijā, ir tā lielā priekšrocība, ka vienmēr varam paļauties uz stipru aizmuguri. Pagājušajā gadā spējām izpildīt visas uzņemtās saistības, neskatoties uz to, ka ar katru gadu mūsu plāni ir arvien ambiciozāki un lielāki. Pagājušajā gadā pamatīgi pieaudzējām gan iepirkto, gan pārdoto graudu apjomu - iepirkām vairāk nekā 300 000 tonnu graudu. Piebildīšu, ka mēs nekonkurējam ar savu kaimiņvalstu kolēģiem, bet strikti pieturamies pie savstarpējās norunas, ka Baltic Agro Latvijā, Baltic Agro Igaunijā un Baltic Agro Lietuvā strādā savas valsts teritorijā. To gan nevar teikt par citām graudu iepirkuma kompānijām, kas mērķtiecīgi mēģina pārvilināt pie sevis arī kaimiņvalstu zemkopjus.
Graudu nogādāšanai ārvalstu tirgos pamatā izmantojam Liepājas ostu, kā arī sadarbojamies ar Rīgas Ostas elevatoru un mēģinām veidot attiecības ar citiem beramkravu termināļiem.
- Šā brīža aktualitāte lauksaimniekiem ir augu aizsardzības līdzekļi, kas augiem ir visbīstamākais - lietus un aukstums vai saule un karstums?
- Augiem nepatīk nekas, kas ir ārpus normas. Lai samazinātu riskus zaudēt ražu, pastāv tādas kompānijas kā mēs, kas piedāvā zemniekiem visu, kas nepieciešams konkrētajā situācijā. Mūsu konsultanti un eksperti stāsta, rāda, skaidro un mudina izmantot mūsdienīgas tehnoloģijas, ko izstrādājuši ne tikai mūsu zinātnieki, bet jāpārņem arī Eiropas pieredze. Mērķis ir tikai viens - modernās tehnoloģijas, tostarp kvalitatīvs sēklas materiāls, pareizs mēslojums, labi sagatavota augsne un specializēti augu aizsardzības līdzekļi ļauj augam izdzīvot arī ekstremālos apstākļos. Ja klimats būtu bez ekstrēmām izmaiņām un zeme bagātīga, neko no tā nevajadzētu. Taču mūsu klimatiskajos apstākļos iegūt labu ražu var tikai, ievērojot pilnu tehnoloģisko ciklu. Jau divdesmit piekto gadu nemitīgi atgādinām: ja visu izdarīsiet tā, kā to iesaka zinātnieki, agronomi un tehniķi, tad augs būs veselīgs un izturīgs pret slimībām, veldrēm, kukaiņiem un raža būs laba. Diemžēl Latvijā pārspīlēta vērība tiek veltīta Latvijai kā zaļai valstij - tas, ka lauki aizaug ar nezālēm, nav zaļuma, bet bezspēcības un nepareizas saimniekošanas apliecinājums.
- Rapša audzētāju lielākais bieds ir kukaiņi - visparastākais spradzis. Vai ir iespējams pret to laukus nomiglot preventīvi?
- Jā, to zina visi rapša audzētāji, jo tad, kad tas kukainis jau ir parādījies, faktiski ir par vēlu. Protams, ķīmija kukaiņu apkarošanai maksā daudz, tāpēc liela daļa paļaujas uz veiksmi, jo nekad jau nevar zināt, vai kukaiņu uzbrukums būs vai nebūs. Prātīgākie rapša laukus nomiglo ilgi pirms tam, kad parādās pirmais kukainis.
- Bet pret lietavām, kādas piemeklēja pagājušajā vasarā, laikam arī pašas modernākās tehnoloģijas ir bezspēcīgas.
- Garantijas nevar dot neviens, taču tehnoloģijas uzlabo izredzes iegūt labu ražu noteikti. Jau desmit gadu Baltic Agro sadarbībā ar citiem partneriem organizē konkursu Zelta lauks. Tā ietvaros tiek apsekoti labākie Latvijas lauki un noteikts labākā kviešu, rapša un ????? lauka saimnieks. Starp citu, šogad 8. septembrī, kad Rīgā noritēs pasākums Lauki ienāk pilsētā, svinīgi tiks apbalvoti Latvijas simtgades skaistāko lauku īpašnieki. Atceros, ka vienu rudeni sliktos laika apstākļos Kuldīgas pusē novērojām netipisku situāciju, abās pusēs ceļam pletās lauki - vienā pusē zemnieks ieguldījis milzīgus līdzekļus un izmantojis visus tehnoloģiskos priekšrakstus, bet otrpus ceļam zemnieks ļāvis labībai augt - kāda būs, tāda būs. Faktiski raža abiem saimniekiem bija vienāda. Tā nav ikdienišķa parādība - kopumā vairāku gadu griezumā tur, kur tiek izmantotas mūsdienu tehnoloģijas, ražas ir stipri labākas.
Es domāju, ka zeme ir jākopj kārtīgi - ja neesi gatavs to apstrādāt ar pilnu atdevi, tad jābeidz muļļāties un jāiznomā tam, kurš gatavs to kārtīgi apstrādāt un iegūt labas ražas - ieguvums noteikti būs lielāks.
- Zemes ķīmiskais sastāvs visur nav vienāds - pēc kāda principa tiek piedāvāti minerālmēsli: vai vadoties tikai no tā, kas nepieciešams katrai augu sugai, vai arī tiek ņemts vērā konkrētā zemesgabala ķīmiskais sastāvs?
- Arī šajā jautājumā mēs strādājam atšķirīgi no saviem konkurentiem. Baltic Agro ir 17 reģionālo menedžeru, kuri nepastarpināti strādā ar zemniekiem, un viss sākas ar sarunu. Zemnieks nāk ar savu ideju vai tikai vēstījumu, ka viņam ir zemes pleķis, ko vēlas intensīvi izmantot un gūt peļņu. Reģionālie menedžeri ir tie, kas spēj dot labus padomus, kā konkrēto zemi vislabāk izmantot, kas nepieciešams vienas vai citas kultūras audzēšanai, ņem zemes paraugus, veic analīzi un iesaka labāko mēslojumu, vadoties gan no zemes analīžu rādītājiem, gan ieplānotās kultūras. Arī turpmāk konsultants tur roku uz pulsa - apseko laukus un problēmu gadījumā dod padomu, ko vajag augam. Ja vajag, tad piegādā nepieciešamo ķīmiju tieši uz lauka, lai zemniekam nebūtu jāgaida un saglābtu ražu. Arī zemnieki ir izglītoti un zina, ko viņiem vajag - lai nekavētu laiku, paši brauc uz mūsu pārstāvniecībām un iegādājas nepieciešamo. Sezonas laikā esam pagarinājuši darbalaiku, tā teikt, strādājam līdz pēdējam klientam - bieži ap astoņiem deviņiem vakarā vēl strādājam. Arī brīvdienās mūsu veikali un noliktavas ir atvērtas.
- Zemniekiem rūpes sagādā direktīvas par augu sekas ievērošanu - kultūras vajadzētu mainīt, bet nav iepriekšējās pieredzes, atbilstošas tehnikas un ir milzums daudz citu nianšu. Ko varat ieteikt?
- Faktiski lielākā problēma ir tā, ka Latvijā nav izstrādātas vienotas lauksaimniecības attīstības stratēģijas - ko uz sava lauka audzēt ir paša zemnieka ziņā. Nekad zemnieks nevar zināt, vai būs pieprasījums pupām, kas pārstrādās zirņus, vai būs kam nodot auzas - katrs meklē pircēju savai izaudzētajai produkcijai. Viss notiek no gadījuma uz gadījumu, bet vajadzētu būt konkrētai stratēģijai - piemēram, pasaules tirgos ir pieprasītas pupas, tām ir laba cena, un zemniekiem jāorientējas uz pupu audzēšanu, kam ir labi zināmi noieta tirgi. No otras puses - ja valsts diktēs, ka tagad visiem jāaudzē lupīna vai zirņi, arī nebūs pareizi, jo Latvijas lauki ir ļoti dažāda. Sanākot reizi mēnesī kopā visiem reģionālajiem pārstāvjiem, dzirdam ļoti pretrunīgus viedokļus. Tas apliecina, ka visiem viena recepte neder. Runājot par augu sekām, jāsaka, ka zemnieki ir apbraukājuši vairākas valstis, iepazinuši Eiropas praksi un zina, kā tas jādara, protams, arī mūsu speciālisti zina ieteikt labākos risinājumus, jo konsultanti nav tikai teorētiķi, bet arī praktiķi, kuri ieguvuši zināšanas ne tikai Latvijā, bet iepazinuši arī Eiropas labākos piemērus. 25 gadu laikā esam pierādījuši, ka zinām savu darbu - nemētājamies ar tukšiem solījumiem un esam gatavi atbildēt par saviem ieteikumiem un piegādāto preču kvalitāti.
- Uz ko šobrīd vēlaties vērst zemkopju uzmanību?
- Skatieties, kas notiek uz jūsu laukiem, klausieties un ievērojiet speciālistu rekomendācijas un neatlieciet uz pēdējo brīdi sēklas un mēslojuma iegādi rudens sējai, jo vasara paies ļoti ātri! Ja redzat, ka augiem vajadzīga palīdzība, nekavējoties zvaniet mūsu speciālistiem, kuri nereti strādā arī kā ātrā palīdzība.