Sen aiz muguras deviņdesmito gadu tendence, kad augstskolas pamatā piedāvāja akadēmiskās studiju programmas, kas maz deva Latvijas tautsaimniecībai. Šodien augstskolas, tajā skaitā Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), lielākoties īsteno profesionālās studiju programmas, kas nozīmē, ka darba tirgū tiek piedāvāti jauni, reālajai darba videi sagatavoti speciālisti, kuri ieguvuši pamatīgas teorētiskās zināšanas un labi orientējas nozares attīstībā.
LLU unikālās jomas ir lauksaimniecība, mežkopība un pārtikas tehnoloģija. Līdz ar to var teikt, ka LLU ir Latvijas tautsaimniecības aizmugure, kas vienmēr gatava sniegt palīdzīgu roku nozaru uzņēmumiem, piedāvājot tiem radošus, praktiski un teorētiski labi sagatavotus jaunos speciālistus, kas labi orientējas ne tikai mūsu valsts, bet arī pasaules konkrētās jomas attīstības tendencēs. LLU rektore Irina Pilvere vēsta: «Veiktie pētījumi apliecina, ka ap 30 procentiem šobrīd aktuālu profesiju jau tuvāko desmitgažu laikā izzudīs - vietā nāks citas, kas prasīs cilvēkus ar specifiskām zināšanām, kā arī tādas, kas ir savstarpēji integrētas. Piemēram, jau tagad lauksaimniecības tehnoloģijas ir tiktāl attīstījušās, ka ar traktorista vai slaucējas prasmēm nepietiek - ir jāpārzina ļoti sarežģīti inženiertehniskie risinājumi, robotika, informācijas tehnoloģijas, ekonomika un uzņēmējdarbība. LLU apzinās jaunākās darba tirgus attīstības tendences, tāpēc meklē sadarbības partnerus starp mūsdienīgākajiem un inovatīvākajiem uzņēmumiem, kā arī spēcīgākajiem pētniekiem un praktiķiem, lai jaunais speciālists spētu strādāt reālā darba vidē ne tikai tūlīt pēc augstskolas beigšanas, bet visu darba mūžu - būtu gatavs mācīties un apgūt arvien jaunas zināšanas un prasmes.»
Jau vairākus gadus LLU darbojas Padomnieku konvents, kurā vadošo uzņēmumu pārstāvji un nozarēs atzīti profesionāļi sniedz konsultācijas par studiju programmu saturu un mācību metodiku, jo nozaru pārstāvjiem vislabāk zināms, ar kādām zināšanām jābūt apveltītam jaunajam speciālistam. Pēdējos gados aktivizējas arī LLU fakultāšu darbs - lielu interesi izrāda meža nozares pārstāvji, kas izveidojuši «mazo» padomnieku konventu Meža fakultātē, Pārtikas tehnoloģijas fakultātē arvien top jaunas vienošanās ar pārtikas pārstrādes uzņēmumiem par jaunu un inovatīvu pārtikas produktu izstrādi. «Faktiski visām studiju programmām ir piesaistīti nozaru pārstāvji, tādējādi mēs spējam reaģēt uz darba tirgus izmaiņām un piedāvāt darba tirgum atbilstošus speciālistus.» Jāpiebilst, ka, neskatoties uz to, ka pēdējo gadu laikā LLU ir veikusi ievērojamas investīcijas laboratoriju iekārtu un tehnoloģiju pilnveidošanā, nekad nebūs tā, ka augstskolas laboratorijās ir viss jaunākais, ko izmanto mūsdienīgos ražošanas procesos, tāpēc fakultātes sadarbojas ar vadošajiem uzņēmumiem, kur studenti var iegūt praksi un pieredzi, kā arī izstrādāt bakalauru un maģistru darbus konkrētā uzņēmuma interesēs.
Jau vairākus gadus Latvijas augstskolās palika brīvas valsts piešķirtās budžeta vietas inženierzinātņu studiju programmās.
Tam ir vairāki iemesli - sabiedrība, tostarp jaunieši, nenoticēja valdības teiktajam, ka inženieri būs vajadzīgi Latvijas uzņēmumiem, otrkārt - vidusskolā iegūtās zināšanas matemātikā, fizikā, ķīmijā ir nepietiekamas, lai uzsāktu studijas programmās, kur šīs zināšanas ir pamatu pamats. LLU aicina nebaidīties vidusskolu absolventus, jo pirmā kursa sākumā katram studentam tiek pārbaudītas zināšanas šajos grūtajos priekšmetos un atkarībā no zināšanu līmeņa tiek piedāvātas iespējas papildināt savas zināšanas pie universitātes mācībspēkiem. Irina Pilvere ar gandarījumu atzīmē: «Jau pagājušajā gadā reflektantu skaits inženierzinātnēs bija daudz lielāks nekā iepriekšējos gados, turklāt bija labi redzams, ka jaunieši jau vidusskolas laikā bija padziļināti apguvuši grūtos priekšmetus - tātad gatavojušies!»
LLU aicina jauniešus izvērtēt iespēju izglītību turpināt LLU, kas ir jaunā kadru kalve Latvijas tautsaimniecības attīstībai, un nākotnē kļūt par vienu no valsts ekonomikas virzītājspēkiem.