Ievu koki tārpainos pinekļos - dabas katastrofa vai likumsakarība?

 
IEVU TĪKLKODE. Šie zīda plīvuri saausti Iļģuciema ievās ©Ģirts Ozoliņš, F64 Photo Agency

Kokiem tāpat kā cilvēkiem mēdz piemesties dažādas kaites un kaitēkļi. Rīgas reģionā šogad strauji savairojusies ievu tīklkode. Kāpura stadijā tā kokus ietin bālos zīda plīvuros un pilnībā apēd lapotni. Citas slimības moka gobas un kastaņas. Toties Talsu ozolu audzes pēc pamatīgas izretināšanas, cerams, būs tikušas vaļā no savas kaites.

Talsu paugurainē šogad nācās nozāģēt apmēram 100 ozolu, ko bija skārusi slimība Acute oak decline. Tās redzamās pazīmes ir nokaltis vainags, atlobījusies miza un melni, darvai līdzīgi notecējumi. Neredzamās ir baktērijas Gibbsiella quercinecans un Brenneria goodwinii.

Latvijas gobām un ošiem ar veselību ir vēl krietni sliktāk. Arboristi prognozē, ka tie, visticamāk, aizies bojā simtprocentīgi. Pie vainas ir Chalara fraxinea - nāvējoša sadarbība starp sēni, kas nosprosto koka vadaudus, un kukaiņiem, kas izsūc šķidrumu no lapām.

Ozoliem ir cerības

Kokkopis arborists Jānis Vilks stāsta, ka pēc slimo ozolu nozāģēšanas jauni inficēšanās gadījumi vairs nav konstatēti: «Šī ir ļoti laba ziņa. Tātad slimība vairs neiet uz priekšu. Ir cerība, ka tā vairs neatjaunosies.» Ozolu saslimšanu veicināja vairāki faktori. Vispirms tos apsēda maijvaboles, tad piemetās lapu tinēji. Koki bija novājināti. Nākamajā gadā uzmetās sēne un ieviesās šīs ārkārtīgi agresīvās baktērijas, ko daudzcietusī ozolu imūnsistēma vairs nespēja uzveikt. Labi vismaz, ka koksni varēja izmantot.

Latvijas gobām un ošiem ar veselību ir vēl krietni sliktāk. Arboristi prognozē, ka tie, visticamāk, aizies bojā simtprocentīgi. Pie vainas ir Chalara fraxinea - nāvējoša sadarbība starp sēni, kas nosprosto koka vadaudus, un kukaiņiem, kas izsūc šķidrumu no lapām. Inficētie koki nenovēršami aiziet bojā. Ir gan viens veids, kā to mūžu paildzināt, un tas veiksmīgi izmantots Pārdaugavā, Uzvaras parkā. Lielā simtgadīgā goba sāka vārguļot pirms trim gadiem, līdz pērn nokalta pavisam. Taču atdota nevis zāģim, bet tēlniekiem Inesei Valterei un Donatam Mockus pārveidošanai skaistā vides objektā - ar latviešu spēka zīmēm un sakuras ziediem. Milzīgā goba auga līdzās japāņu dāvātajam sakuru dārzam.

Kastaņas brūnē

Vēl viena sērga, kas pēdējos gados salīdzinoši strauji izplatījusies, moka kastaņas. Jau augustā to lapas ir sabrūnējušas un krīt nost. Paceļot pret gaismu, var redzēt, ka iekšā ir kūniņas vai kustas kāpuriņi. Tās ir zirgkastaņu raibkodes. Uzņēmuma Rīgas meži valdes loceklis Uldis Zommers stāsta, ka šis kukainis apsēdis jau visu Eiropu. Vienas vasaras laikā attīstās trīs līdz četras paaudzes. Tas izēd lapu zaļo masu, liedzot kokam uzkrāt pārziemošanai nepieciešamās barības vielas. Ja vairākus gadus pēc kārtas saglabājas kukainim labvēlīgi laikapstākļi un tas sekmīgi vairojas, koks faktiski nomirst bada nāvē.

Arī ievām šogad piemetusies līdzīga ķibele, taču atšķirībā no kastaņām tās ir krietni izturīgākas. Var zaudēt visas lapas un tāpat izdzīvos - no snaudošajiem pumpuriem izdzīs jaunas.

Ievas ietītas zīdā

Sauss un karsts laiks ziedēšanas laikā veicina kaitēkļu vairošanos. To, cik labi tiem klājas šogad, var vērot visā Latvijā, daudzviet arī Rīgā - Imantā, Zolitūdē, Iļģuciemā. Tīklkode ievas ietinusi bālganos zīda tīmekļos. Tie pilni ar kāpuriem. Garāmejot jāraugās, lai neaizbirst aiz apkakles. Lapotne pilnībā apēsta. Skats tik neierasts, ka lieliski derētu kādā šausmu filmā. «Biologam tas liekas skaisti,» saka kukaiņu pētnieks Valdemārs Spuņģis. Pēc neilga laika šie kāpuri pārtaps mazos naktstauriņos. Zinātnieks prognozē, ka arī nākamgad to būšot ļoti daudz, bet pēc tam ies mazumā. Tīklkodēm pie tik lielas izplatības piemetas pašām savi kaitēkļi un slimības. Galu galā daba visu pati saregulē.

Atbildot uz satrauktu iedzīvotāju zvaniem un vēstulēm, arī Valsts augu aizsardzības dienests mierina: «Vizuāli uz kokiem skats ir ļoti nepievilcīgs, bet pašam kokam tas lielu postu nenodara - nākamajā gadā tas atkal būs klāts ar zaļām lapām.»

Ja tomēr dīvainais skats un kāpuri aiz krāgas nepatīk, kaitēkļus var ierobežot, tos mehāniski savācot. Īpaši svarīgi to veikt pirmajā savairošanās gadā, kad kokā ir tikai dažas kāpuru ligzdas. Zarus kopā ar kāpuriem nogriež un iznīcina. Kad satīklots jau viss koks, palīgos var ņemt grābekli, ar kuru tīmekļus no koka kopā ar kāpuriem novāc. Savukārt ķīmiju lietot gan nebūs prāta darbs, jo sevišķi pilsētā.