«Pateicoties laicīgi izsludinātajiem iepirkumiem, būvniecības sezona valsts ceļu tīklā ir iesākusies laikus, izmantojot labvēlīgos laika apstākļus,» apstiprina Latvijas satiksmes ministrs Uldis Augulis.
U. Augulis pats pārlūkoja un žurnālistiem rādīja vairākus ceļu būvobjektus, kuros pagājušās nedēļas beigās jau bija itin daudz padarīts. Šie objekti atrodas Zemgalē, kas nav tālu no Rīgas. Tie neprasīja, lai ministrs uz visu dienu atrautos no ministrijas un tādiem pienākumiem, kas jāpilda Rīgā. Konkrēto objektu izvēle bija saistīta ar U. Auguļa dzimto Dobeli un politiskās darbības sākumu, 2000. gadā kļūstot par Bērzes pagasta padomes priekšsēdētāju. Tagad šis pagasts iekļāvies Dobeles novadā.
Šogad ir sākta ceļu būves sezona ar rekordlielu budžetu 307 miljonu eiro apmērā.
Pirmais pieturas punkts bija uz Jelgavas-Tukuma ceļa (P98) - pie tilta pāri Auces upei starp Jelgavu un Līvbērzi. Šā 5,3 km garā ceļa posma remonts prasa 4,8 miljonus eiro, ieskaitot apmēram 350 tūkstošus eiro par jauna tilta uzbūvēšanu vecā tilta vietā. Šobrīd līdzās vecajam tiltam tiek būvēts pagaidu tilts. Tagadējais tilts uzbūvēts 1937. gadā un savu laiku nokalpojis. Esošā 6 metrus platā tilta vietā nāks 8,5 metrus plats tilts, kas atbilst lauksaimniecības tehnikai un satiksmes intensitātei gan ne kuru katru dienu, bet vasaras brīvdienās. Proti, šo ceļu izmanto daudzi lietuvieši, dodoties uz Kurzemes jūrmalu.
Šogad ir sākta ceļu būves sezona ar rekordlielu budžetu 307 miljonu eiro apmērā. Šie miljoni sadalīsies uz 150 ceļu būves objektiem. Nav pamata sacīt, ka Zemgale un jo īpaši Dobeles apkārtne izceltos ar nupat labojamiem vai jau salabotiem ceļiem. Tajos mijas gan salaboti, gan pavisam bēdīgā stāvoklī esoši ceļu posmi un posmiņi. Viens no iemesliem, kas tur kavē labot ceļus, ir daudzās, līku loču tekošās upītes, kas prasa tiltu ik pēc pāris kilometriem ceļa. Piemēram, P98 līdz Tukumam šķērso arī Bērzi, Pienavu, Džūksti un Slampi. Savukārt Līvbērzes apkārtnē līkumo Auce, Svēte un arī Lielupe, kas vasaras dienās vizuāli nebūt nav liela, bet jebkura tilta pārbūves tāme prasa vairākus simtus tūkstošu eiro. Valstij tos savākt nav vienkārši, lai gan Zemgale ir salīdzinoši blīvi apdzīvota un auglīgā zeme ļauj to ienesīgi apsaimniekot, kā arī piesaistīt naudu, ko Eiropas Savienība (ES) dala lauksaimniecības atbalstam.
Šogad ceļu būvei atvēlētie 307 miljoni eiro pārspēj pērnā gada 286 miljonus. Vēl jo svarīgāk, ka visu pieaugumu nodrošina Latvijas valsts, nevis ES ar brīdinājumiem, ka nākamajā plānošanas periodā pēc 2020. gada tās atbalsts kļūšot kopumā mazāks un mērķēts uz zinātni, nevis ceļu būvniecību un vispār būvniecību. Latvija nevar atļauties uz ES brīdinājumiem vispār nereaģēt. To ievērošana nozīmē izmaiņas Latvijas valsts budžeta izdevumu struktūrā, lai ceļu būves finansējumā aizvietotu ES naudu ar Latvijas valsts izdevumiem. Šā gada izmaiņas attiecībā pret 2017. gadu ir pieaugums Latvijas valsts ieguldījumā ceļos no 159 līdz 183 miljoniem eiro.
Ir iespējams cerēt, ka ES brīdinājumi un paredzējumi nav ļoti nopietni ņemami, jo ES pārvaldes iestādes būs spiestas izdabāt ES dalībvalstīm, lai tās neaizietu pa Lielbritānijas pēdām projām no ES. Visticamāk, naudu dos visam un daudz, jo citādi Eiropas Centrālā banka nedrukātu eiro papildporcijas, ko tā dara jau vairākus gadus. Tomēr problēmas ir ar šīs naudas pirktspējas zudumu jeb inflāciju, kas izpaužas arī šogad Latvijā izsludinātajās ceļu būvdarbu izsolēs, kur stīvēšanās par cenām turpinās.
Šā gada būvdarbu sezonas budžets dod 6,2 miljonus eiro, lai tiktu kapitāli izremontēts 6 km gabaliņš ceļā Jelgava-Iecava (P93; tikpat labi var teikt, ka tas ir Jelgavas savienojums ar Via Baltica), kas līdz šim palicis pavisam bēdīgā stāvoklī par spīti tam, ka atrodas pašā Jelgavas pievārtē, kaut tālākie ceļa posmi Iecavas virzienā jau ir salaboti.