Ceļu būves uzņēmumi lepojas ar savu veikumu 2017. gada būvdarbu sezonā, jau ķērušies pie rekordlielā valsts 2018. gada pasūtījuma izpildes un cer uz valsts pasūtījuma saglabāšanos nākotnē.
Paši galvenie vērtētāji katrā ceļu būves sezonā uzbūvētajiem objektiem ir vismaz viena ziema un pavasaris. Tikai pēc tam pie darba ķeras ceļu būves nozares uzņēmumu izveidota komisija, kas dodas apraudzīt, kādi šie objekti izskatās pēc tam, kad pagājušā gada laikā ekspluatācijā nodotie ceļu posmi un tilti vismaz pusgadu kalpojuši autobraucējiem un pārcietuši nemitīgo laika apstākļu maiņu. Maija pirmajā pusē nozares uzņēmumu pārstāvji pulcējas uzklausīt komisijas vērtējumu un saņemt balvas par vislabāk paveiktajiem darbiem.
Tagadējā valdība var lepoties, ka spējusi palielināt kapitālieguldījumus valstij piederošajos ceļos no 286 miljoniem eiro pagājušajā gadā līdz 307 miljoniem eiro šogad.
Komisijas vadītājs Juris Anitens uzsvēra, ka tai nav nācies uzdurties slikti paveiktiem darbiem. Izvēlēties nācies starp labiem un vēl labākiem ceļiem, ceļu posmiem un tiltiem. Uzvarētājus noteikušas nianses. Pateicoties tām, ceļu pārbūves darbu grupā augstāko balvu saņēma SIA Binders par autoceļa Rēzekne-Daugavpils posmu no Daugavpils līdz Medumiem. Savukārt ceļu seguma atjaunošanas darbus vislabāk paveikusi SIA Strabag Rīgas-Liepājas šosejas posmos no Anneniekiem līdz Kaķeniekiem un no Kalnkroga līdz Blīdenei. Starp tiltu būvētājiem un atjaunotājiem pēc komisijas vērtējuma visvairāk izcēlusies SIA Viadukts ar tiltu pāri Mazajai Juglai Suntažos uz autoceļa Inciems-Sigulda-Ķegums. Cits tilts pāri Gaujai Siguldā bija izpelnījies visvairāk pozitīvu vērtējumu no autobraucējiem. Šo tiltu ir atjaunojusi SIA Rīgas tilti. Šim uzņēmumam šogad pat dubultgods tādā sakarā, ka balvu par mūža ieguldījumu ceļu nozarē saņēma arī uzņēmuma vadītājs Albins Jasaitis.
Ceļu lietotāju pieredze nerunā pretī tam, ko sacīja J. Anitens. Jā, ceļi ir labi un pat lieliski, ja runa nav par Latvijas ceļu tīklu, bet par konkrētajiem ceļu posmiem, kas salaboti pēdējos gados. Priekšstatu par šādu ceļa posmu īpatsvaru kopējā ceļu tīklā un viena konkrētā ceļa kopgarumā sniedz tagadējais ceļu pārbūves laureāts. Ceļš no Daugavpils līdz Medumiem dislocējas starp 144,7. un 156,4. kilometru ar A13 apzīmētajā ceļā Grebņeva-Rēzekne-Daugavpils-Medumi. Viegli izrēķināt, cik gadu vajag, lai salabotu visu 163,4 km garo ceļu, ja ik katru sezonu salabotu 11,4 km garu posmu. Šo ceļa kilometru pārbūve pagājušā gada cenās izmaksājusi apmēram 15 miljonu eiro.
Tagadējā valdība var lepoties, ka spējusi palielināt kapitālieguldījumus valstij piederošajos ceļos no 286 miljoniem eiro pagājušajā gadā līdz 307 miljoniem eiro šogad. Vēl jo svarīgāk, ka visu pieaugumu nodrošina Latvijas valsts, nevis Eiropas Savienība, bet, no otras puses, Latvijai ir izdevies pārdalīt par labu ceļiem ES kopējo dāvinājumu Latvijai 2014.-2020. gada plānošanas periodā un novirzīt 42 miljonus eiro Vidzemes šosejas Sēnītes posma rekonstrukcijai. Ar šādiem manevriem ir izdevies novērst vēl pagājušogad ap šādu laiku tīri aritmētiski pamatojamo secinājumu, ka 2018. gads būs pēdējais pastāvēšanas gads ceļu būves nozarei. Jau 2019. gadā ES dāvinājuma naudai bija jābūt izsmeltai un valsts no sava budžeta varētu apmaksāt ceļu labošanu apmēram tā, kā bija pēc 1990. vai 2009. gada. Tagad turpretī izskatās, ka nozare varēs nebūtisku svārstību režīmā noturēties līdz 2021. gadam, kas nāks ar ES nākamā plānošanas perioda naudas dāvinājumu un Latvijas valsts finansējumu no ieņēmumiem, ko valstij došot degvielas akcīzes nodokļa likmju celšana, celšana un vēlreiz celšana.
Risks ceļu apsaimniekošanai tagadējā veidā ir šoruden noteiktās Saeimas vēlēšanas. Uz tām jau ir pieteikušies solītāji divkāršot visas pensijas vai paveikt vēl ko līdzīgu. Cik viegli brīdināt, ka nav iespējams vienlaicīgi izdalīt vairāk naudas patēriņam un saglabāt esošo kapitālieguldījumu līmeni, tik grūti garantēt, ka šādus brīdinājumus ņem vērā nodokļu celšanas, cenu celšanās un līdzīgu apstākļu satracināti vēlētāji.