Sieviete, kas paņēma rokās "viltus dzintaru", guvusi otrās pakāpes apdegumus

© F64

Šonedēļ ar viltus dzintaru Rucavas apkaimē apdedzinājusies sieviete turpina ārstēties ambulatori, pastāstīja Liepājas Reģionālās slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Indra Grase.

Slimnīcas pārstāve apstiprināja, ka otrdien ārstniecības iestādē nogādāta 68 gadus veca sieviete, kura bija apdedzinājusies ar fosforu. Sākotnēji viņa bija vērsusies pie ģimenes ārsta Rucavā, bet pēc tam ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādi nogādāta slimnīcā.

Sievietei konstatēti abu plaukstu, pirkstu un kreisās gūžas pirmās un otrās pakāpes ķīmiskie apdegumi. Pēc palīdzības saņemšanas slimnīcā viņa turpina ārstēties ambulatori, pastāstīja Grase.

Slimnīcas pārstāve aicināja cilvēkus, pastaigājoties pludmalē un meklējot dzintaru, būt uzmanīgiem un atradumus nelikt pie miesas vai kabatā, ja nav pilnīgas pārliecības par to, ka tas tiešām ir dzintars, nevis bīstamais fosfors.

Viltus dzintars ir kādreizējās padomju armijas pirms vairāk nekā 20 gadiem jūrā nogremdētais fosfors.

Baltais fosfors pēc izskata atgādina dzintaru, bet, kad to nedaudz paberzē vai arī tas siltumā sāk žūt, tas uzliesmo. Fosforu no dzintara var atšķirt pēc tā, ka ķīmiskā viela nav tik caurspīdīga kā dzintars.

Viltus dzintari Liepājas pludmalē visvairāk tiek izskaloti pēc vētras vai spēcīga vēja jebkurā gadalaikā. Visbiežāk tos atrod pludmales joslā starp Bernātiem un Liepāju.

Iepriekšējais gadījums, kad cilvēks apdedzinājies no fosfora, bija konstatēts 2016.gada februārī, kad Liepājā pie Gulbīšu dīķa kādai 1937.gadā dzimušai kundzei no jūrmalā pacelta viltus dzintara apdega kājas augšstilbs.

Savukārt 2015.gada jūlijā kāda 65 gadus veca sieviete no pludmalē Liepājas pusē pacelta viltus dzintara bija guvusi kājas un plaukstas apdegumus un tika nogādāta specializētā klīnikā Rīgā. Pirms tam policija sabiedrību par viltus dzintara izskalošanu pie Liepājas brīdinājusi 2013.gadā.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais