Notiks vairāki Otrā pasaules kara upuru piemiņas pasākumi

© Mārtiņš Zilgalvis, F64 Photo Agency

Vairākas valsts augstākās amatpersonas šodien piedalīsies Otrā pasaules kara upuru piemiņas pasākumos.

Par godu Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienai, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) un Saeimas deputāti šodien plkst.8 piedalīsies Ekumēniskajā aizlūgumā Rīgas domā, bet plkst.10.30 Brāļu kapos piedalīsies vainagu nolikšanas ceremonijā.

Plkst.9 Kučinskis piedalīsies arī Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienas pasākumā Salaspils memoriālā. Savukārt Valsts prezidents plkst.11 Brāļu kapos piedalīsies arī varoņu alejas koku stādīšanas pasākumā. Tikmēr piemiņas pasākumā Lestenes Brāļu kapos piedalīsies Saeimas priekšsēdētāja. Pasākums sāksies plkst.14.

Šodien ar piemiņas pasākumiem visā Latvijā tiks atzīmētas Otrā pasaules kara beigas un nacisma sagrāve.

8.maijs ir nozīmīga diena Latvijas un pasaules vēsturē. Tā ir Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena.

1945.gada 8.maijā Eiropā beidzās karš un iestājās miers. Atšķirībā no Rietumeiropas, kur tautas atguva neatkarību, Latvijā un Baltijā tā nenotika. Latvija neatkarību atjaunoja tikai 1990.gada 4.maijā, ko ar Konstitucionālo likumu nostiprināja 1991.gada 21.augustā.

1950.gada 9.maijā Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans, apzinoties trešā pasaules kara draudus, aicināja apvienot valstu ogļu un tērauda ražošanu, lai nodrošinātu mieru, kā arī uzlabotu dzīves līmeni. Tā bija pārliecība, ka kontinenta valstu attīstību var nodrošināt tikai miers, nevis savstarpēji kari. Tika sperts pirmais solis ES izveidē.

1985.gadā tika pieņemts lēmums 9.maiju svinēt kā "Eiropas dienu". Tā simbolizē vienotību dažādu valstu starpā, arī to valstu, kas kādreiz ir karojušas viena ar otru. Kopš 2004.gada 9.maiju arī Latvijā atzīmē kā Eiropas dienu.

Latvijā

Valsts drošības dienests (VDD) 29. novembrī rosinājis prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret Igaunijas un Krievijas dubultpilsoni par palīdzību Krievijas specdienestam pret Latviju vērstā darbībā, tā uzdevumā veicot Latvijai svarīgas piemiņas vietas apgānīšanu.

Svarīgākais