Valsts kontrole: Laukos ģimenes ārsti joprojām nav pieejami
 
©pixabay.com

Attālākajos Latvijas pagastos iedzīvotājiem nav pieejamības ģimenes ārsta pakalpojumam, un šo jautājumu gada laikā Veselības ministrija neesot spējusi izkustināt no vietas, secina Valsts kontrole, kura pirms gada iepazīstināja ar revīzijā par ambulatoro veselības aprūpi atklātajām problēmām. Daudzos pagastos iedzīvotājus pieņem feldšeri, taču diemžēl viņi nevar, piemēram, izrakstīt kompensējamās zāles vai izsniegt norīkojumu uz izmeklējumiem. Veselības ministrija savukārt iebilst: mēs nevaram piespiest ģimenes ārstus strādāt laukos.

Jāatgādina, ka Valsts kontrole vērtēja ambulatoro veselības aprūpi jau vairāk nekā pirms gada, īpašu uzmanību pievēršot arī tam, vai ģimenes ārstu prakses ir pieejamas arī tālākajos Latvijas reģionos. Valsts kontrole arī sagatavoja ieteikumus Veselības ministrijai. Pētījumā atklājās, ka daudzos pagastos ne ģimenes ārsts, ne feldšeru punkts iedzīvotājiem nav pieejams, un te atbildība jāuzņemas gan Veselības ministrijai, gan novadu pašvaldībām. Ārstu pieejamība tika pētīta septiņos Latgales un sešos Kurzemes novados - 154 pagastos. Valsts kontrole secināja, ka 45 pagastos uz vietas nav ģimenes ārstu pieņemšanas vietas (no tiem 30 pagastos uz vietas nav arī feldšerpunktu). Piemēram, Latgalē, Dagdas novada Andzeļu, Bērziņu, Dagdas un Ķepovas pagasts ir iekļauti ģimenes ārstu pamatdarbības teritorijā, tomēr šajos pagastos ģimenes ārstu pieņemšanas vietas neatrodas un nav arī feldšerpunktu. Kurzemē, Saldus novada Šķēdes pagasts nav iekļauts neviena ģimenes ārsta pamatdarbības teritorijā, un tur nav arī feldšerpunkta.Vairākos pagastos iedzīvotājiem ir jāmēro vairāk nekā 20 kilometru, lai nokļūtu pie ģimenes ārsta, teikts ziņojumā. Latgalē no 54 ciemiem piecu ciemu iedzīvotāji, izmantojot sabiedrisko transportu, nevar vienas dienas laikā nokļūt pie ģimenes ārsta vai feldšera un atgriezties dzīvesvietā. Līdzīga situācija ir arī Kurzemē. Vairākos pagastos nav pieejams arī sabiedriskais transports.

Vai kaut kas no revīzijas brīža ir mainījies? No Stoļerovas pagasta Rēzeknes novadā līdz tuvākajam ģimenes ārstam Rēzeknē ir 23 kilometri. Kā revīzijas laikā, tā arī tagad pagastā ir feldšerpunkts, kur šis speciālists pieņem pacientus katru dienu. «Ģimenes ārsts ir tikai Rēzeknē,» apstiprina pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Lukša. Feldšeris izdara ļoti lielu darbu, un pagastam tas ir ļoti svarīgi, jo tā iedzīvotāji saņem vismaz kaut kādu medicīnisku palīdzību. Talsu novada Ķūļciema pagasta iedzīvotājiem tuvākais ģimenes ārsts ir Mērsragā, taču pašā pagastā ir feldšerpunkts. Ģimenes ārstu Talsu novada pagastos nav. Kā revidentiem norādīja pašvaldība - telpas pašvaldība varētu nodrošināt, taču nevar ietekmēt ģimenes ārstus, kuri prakses izvēlas pilsētā.

Priekules novada Kalētu pagasta pārvaldes vadītāja Agrita Driviņa Neatkarīgajai saka: ģimenes ārstu prakses nav nevienā no pagastiem, bet ir feldšerpunkti. Tāds darbojas arī Kalētos. «Tuvākais ģimenes ārsts ir Bārtā, tie ir 10 kilometri, un Priekulē, tie ir 20 kilometri. Mūsu iedzīvotāji kopumā ir pierakstījušies pie 11 dažādiem ģimenes ārstiem,» stāsta A. Driviņa. Kādreiz uz Kalētu pagastu brauca ģimenes ārsts, kura teritorijā skaitījās pagasts un kuram saskaņā ar līgumu reizi mēnesī bija jāatbrauc pieņemt pacienti, taču vairs nebrauc. «Lielākā problēma ir tāda, ka feldšeris nav ārsts un viņam nav atļauts darīt daudz ko no tā, ko drīkst ģimenes ārsts, piemēram, izrakstīt nosūtījumu uz analīzēm vai izmeklējumu, tāpēc pacientiem ir obligāti jābrauc pie ārsta,» norāda A. Driviņa. «Mēs ierosinājām, lai šos noteikumus mainītu Veselības ministrija, bet tā arī viss beidzās...»

Pēc Valsts kontroles revīzijas pagājis jau gads. Valsts revidente Inga Vārava norāda, ka diemžēl risinājums ambulatorās veselības aprūpes teritoriālajai problēmai nav rasts. Joprojām ģimenes ārstu un feldšeru punkti nav izvietoti vienmērīgi, daudziem iedzīvotājiem nav pieejamības veselības aprūpes pakalpojumiem, precīzāk - tā ir pieejama atkarībā no vietas, kur tu dzīvo. Tāpat Veselības ministrija nav panākusi vienošanos ar pašvaldībām, kā šo jautājumu risināt, un ministrijas darbības drīzāk uzskatāmas par formālām.

Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško atzīst, ka darba grupa, kā tika solīts, nav izveidota. «Pašvaldībām ir pilnīgi pretēji viedokļi, atsevišķu reģionu pašvaldības vispār atteicās sadarboties, tāpēc darba grupa nav izveidota.» Speciāliste arī norāda, ka pagājušā gadā aktuāla bija cita darba grupa saistībā ar ģimenes ārstiem (atceramies streiku vasarā!), kas arī bijis kavējošs faktors vēl citas darba grupa izveidei. Bet, runājot par problēmas būtību, diemžēl daudzos pagastos vienkārši nav pacientu, tāpēc jaunam ārstam, pat ja viņš vēlas strādāt laukos, nav pacientu. «Nevaram nevienu ar varu piespiest braukt strādāt uz laukiem,» vēl vienu iemeslu min D. Mūrmane-Umbraško.

Vai Latvijas iedzīvotājiem ir pieejama laba primārā aprūpe?

Attālums (kilometros) līdz ģimenes ārstam, kura pamatdarbības teritorijā atrodas pagasts

Rēzeknes novads

Stoļerovas pagasts 23

Verēmu pagasts 8

Talsu novads

Ķūļciema pagasts 19

Ārlavas pagasts 3

Priekules novads

Kalētu pagasts 23

Priekules pagasts 8

Preiļu novads

Pelēču pagasts 19

Preiļu pagasts 4

Dagdas novads

Bērziņu pagasts 26

Dagdas pagasts 2

Daugavpils novads

Medumu pagasts 16

Kalkūnes pagasts 6

Zilupes novads

Pasienes pagasts 19

Zaļesjes pagasts 3

Avots: Valsts kontrole