Bibliotēku apcirpšana draud vērsties plašumā
Limbažu novada domes vēlme samazināt savā teritorijā esošo bibliotēku darba laikus satraukusi ne tikai limbažniekus, bet arī plašāku sabiedrību, kas pauž bažas, ka tie patiesībā varētu būt «nopietnāki plāni», proti, slēgt grāmatu krātuves un liegt piekļuvi tur sniegtajiem pakalpojumiem. To, ka problēma nav tikai lokāla, apliecina līdz Kultūras ministrijai (KM) nonākušie līdzīga veida signāli no citām pašvaldībām.
Limbažu novada dome gan skaidro, ka tā nav pieņēmusi nevienu lēmumu par bibliotēku likvidēšanu, bet gan par atsevišķu vadītāju slodžu un darba laika izmaiņām. Šo iestāžu optimizācija esot viens no veidiem, kā pašvaldība cenšoties saglabāt tur sniegto pakalpojumu pieejamību laukos. «Limbažu novadā uz 17 468 iedzīvotājiem ir 15 bibliotēku. No tām galvenā bibliotēka atrodas Limbažos, kas pirms trim gadiem tika pie jaunām telpām un aprīkojuma. Skultes pagastā ir trīs bibliotēkas, kuras cita no citas ir aptuveni desmit kilometru attālumā. Katvaru, Viļķenes (nesen pārcelta uz jaunām telpām), Vidrižu, Pāles un Limbažu pagastos katrā ir pa divām bibliotēkām, bet Umurgā ir viena, un tās visas tiek uzturētas par pašvaldības finansējumu,» uzsver Limbažu novada domes pārstāve Aija Kamala. Viņa atgādina, ka Ministru kabineta noteikumi paredz: pagastā, kurā iedzīvotāju skaits nepārsniedz 2000, ir jābūt vismaz vienai pašvaldības bibliotēkai. Statistika rāda, ka uz 2018. gada 1. janvāri Skultes pagastā bija 2134 iedzīvotāji, Limbažu - 2235, Pāles - 712, Umurgas - 1090, Vidrižu - 1376, Viļķenes - 1218, bet Katvaru - 1205. Limbažu novadā, tāpat kā daudzviet citur, samazinās iedzīvotāju skaits, tāpēc esot nekorekti apgalvot, ka pašvaldība ierobežo piekļuvi bibliotēku sniegtajiem pakalpojumiem un aiz skaitļiem neredz cilvēku. Runājot par darba laika samazinājumu, tie bibliotēku vadītāji, kurus skārušas izmaiņas, tikuši aicināti darba laiku noteikt tad, kad ir lielākais apmeklētāju skaits.
KM un vairākas radošo darbinieku apvienības jau ir paudušas satraukumu, ka Limbažos notiekošais var novest pie bibliotēku slēgšanas. Turklāt, kā norāda KM pārstāve Lita Kokale, tas nav vienīgais signāls - tādi saņemti arī no citām pašvaldībām. Lai skaidrotu situāciju, aprīļa sākumā esot plānota Latvijas Bibliotēku padomes, ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības tikšanās, kurā tiks pārrunāts atsevišķu vietvaru izteiktais ierosinājums samazināt bibliotēku darba laiku, pamatojot šādu lēmumu ar to, ka daudzviet strauji samazinās iedzīvotāju skaits. L. Kokale atgādina, ka šobrīd visu Latvijas pilsētu un novadu pagastu bibliotēkas lielākoties strādā pilnu darba dienu piecas dienas nedēļā. «Bibliotēkas daudzos Latvijas pagastos ir ne tikai vienīgā kultūras iestāde, bet arī izglītības un informācijas ieguves punkts, kurā bibliotekāri un arī paši apmeklētāji viens otram sniedz konsultācijas, atbalstu e-pakalpojumu saņemšanā. Jau 2010. gadā visās publiskajās bibliotēkās tika ierīkots ātrgaitas bezvadu internets, uzstādīti jauni datori, visi bibliotekāri tika izglītoti jauno tehnoloģiju izmantošanā un lasītāju apmācīšanā, lai visā Latvijā iedzīvotājiem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas piekļūt informācijai,» akcentē L. Kokale.
Aktīvā Skultes pagasta iedzīvotāju rīcība, iestājoties par savas bibliotēkas darba laika saglabāšanu, apliecinot bibliotēku svarīgo lomu pagasta iedzīvotāju ikdienā. Šobrīd esot panākts kompromiss ar Limbažu novada domes vadību, nepieļaujot novada pagastu bibliotēku vadītāju darba slodžu samazināšanu uz pusi.