Kopējā laimes sajūta Latvijā rekordzema, taču laimes "dopings" - ģimene
Jaunākajā Amigo laimes indeksā secināts, ka 60% Latvijas iedzīvotāju jūtas laimīgi. Lai arī tas ir labs rādītājs, tomēr joprojām novērojams vispārējās laimes sajūtas kritums. Salīdzinājumam 2016. un 2015. gadā šis rādītājs attiecīgi sasniedza 63% un pat 70%. Vienlaikus saglabājas tendence, ka cilvēku laimes sajūta ģimenē ir augstāka. Ievērojami audzis iedzīvotāju skaits, kas savā ģimenē jūtas ļoti laimīgi, uzrādot vēsturiski augstāko rezultātu – 18%, tostarp laimīgākās ir ģimenes ar bērniem, liecina mobilo sakaru operatora Amigo un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS ceturtā Latvijas iedzīvotāju laimes mērījuma Amigo laimes indekss rezultāti.
Laimes sajūtu veicina ciešās ģimenes attiecības, un, jo kuplāka ģimene, jo laimīgāki jūtas Latvijas iedzīvotāji, liecina jaunākā laimes indeksa dati. Laimi ģimenē atraduši 73% cilvēku, un vislaimīgākie ir jauni cilvēki, precētie pāri, cilvēki ar bērniem un tie, kuri dzīvo lielās ģimenēs - četri vai pieci cilvēki zem viena jumta.
Ģimene kā laimes dopings
Bērni ir ģimenes nerimstošs laimes avots - kopumā 84% Latvijas iedzīvotāju ar nepilngadīgiem bērniem jūtas laimīgi, tostarp katrs piektais norāda, ka ir pat ļoti laimīgs. Pretstatā iedzīvotāji, kuru ģimenēs nav bērnu, laimīgi ir krietni retāk - 67%, kuru starpā tikai 15% jūtas ļoti laimīgi. Joprojām gan lielākais izaicinājums ir saglabāt šo laimes sajūtu ģimenē visa mūža garumā. Ja gados jaunu cilvēku īpatsvars, kuri ir laimīgi ģimenē, sasniedz pat 90%, tad, piemēram, pēc 54 gadu vecuma tā uzskata vairs tikai nedaudz vairāk kā puse.
Tāpat vērojams līdz šim zemākais laimīgo vīriešu īpatsvars - tikai 56%. Pētījums atklāj, ka pastāv izteikta sakarība starp ģimenes esamību un vīriešu laimi, krietni laimīgāki jūtas vīrieši, kuriem ir ģimene - 71%. Vienlaikus vērojama tendence, ka daudz straujāk pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri nespēj pārliecinoši novērtēt savu laimes sajūtu, un pašlaik aptuveni piektdaļa iedzīvotāju savu laimes sajūtu ģimenē novērtē kā viduvēju.
“Ģimenes attiecību ciešums, stabilitāte privātajā dzīvē un finansiālajos apstākļos - kā viens no svarīgākajiem laimes sajūtas faktoriem pētījumā iezīmējās gadu no gada. Šogad būtiski pieaudzis iedzīvotāju skaits, kas ir ļoti laimīgi savā ģimenē, uzrādot vēsturiski augstāko rezultātu no zemākā punkta 2015.gadā - 14%, pieaugot līdz 18% šobrīd. Pieaugot ģimenes locekļu skaitam, proporcionāli pieaug arī laimes sajūta ģimenē. Kamēr 70% pāru norāda, ka ir laimīgi, ģimenēs ar vienu bērnu laimes sajūta ir augstāka, jau 76%, bet vislaimīgākās ir ģimenes ar diviem bērniem jeb 87%,” secina Amigo valdes priekšsēdētājs Artūrs Freimanis.
Laimīgākie cilvēki dzīvo Rīgā un Latgalē
Vērtējot laimes sajūtu kopumā, starp laimīgajiem visbiežāk ir gados jauni cilvēki, precētie pāri, iedzīvotāji ar augstāko izglītību un publiskajā sektorā strādājošie. Savukārt visretāk laimīgi ir sociāli mazāk aizsargātie - seniori un bez darba palikušie. Turklāt laimes sajūtas trūkums bieži vien saistīts ar vientulību un neveiksmēm privātajā dzīvē. Teju katrs piektais Latvijas iedzīvotājs, kas kādu iemeslu dēļ ir zaudējis dzīvesbiedru, atzīst, ka jūtas nelaimīgs. Kopējais nelaimīgo iedzīvotāju īpatsvars pērn ir nedaudz audzis sasniedzot 9%.
Interesanti, ka, apskatot reģionālo ainu, kopējā laimes sajūta iedzīvotāju vidū visaugstāk vērtēta Rīgā un Latgalē, tikmēr zemākie laimes rādītāji vērojami Vidzemē, kur laimīgi jūtas 58% iedzīvotāju. Bet visaugstākais nelaimīgo īpatsvars ir Zemgalē, kur tādi jūtas 15% iedzīvotāju.
«Tas, ka Latgale, kurā vairākus gadus ir lielākais bezdarbs un iedzīvotāji daudz vairāk jūtas nobažījušies par esošo un turpmāko finanšu stabilitāti, kopumā ir otrs laimīgākais reģions valstī, vēlreiz apstiprina, ka laimes sajūta nav tieši pakārtota finansiālām vērtībām. Neapšaubāmi svarīgi ir psiholoģiskie aspekti. Īpaši tas attiecas uz cilvēkiem, kas strādā algotu darbu un vērā ņemamu laiku pavada savā darba vietā. Attiecības ar kolēģiem, tiešo darba devēju, komforts un tas, vai cilvēks jūtas novērtēts, ir svarīgs faktors kopējā laimes izjūtā,» uzsver SKDS direktors Arnis Kaktiņš.