Līdz janvāra beigām ūdens līmenis upēs var vēl ievērojami kāpt
Pēc 2017. gada rudens piedzīvotajiem ilgstošajiem un intensīvajiem nokrišņiem ziemas sākumā Latvijas upēs bija augsti ūdens līmeņi. Decembrī Latvijas upju ūdenīgums pārsniedza normu: Daugavas ūdenīgums bija 282%, Aiviekstes 334%, Gaujas 213%, Lielupes 298% un Ventas 235% no normas. Paaugstinātas noteces apstākļos ledstāvei upēs nav viegli izveidoties, vēsta meteo.lv.
Pirmo reizi šoziem ledus sāka veidoties decembra trešajā dekādē, galvenokārt Latvijas austrumdaļas upēs. Drīz pēc tam (23.-24. decembrī) iestājās atkusnis, tāpēc ledstāve upēs neizveidojās. Otro reizi ledus veidošanās Latvijas upēs sākās tikai janvāra otrajā dekādē.
Diezgan netipiski ierastajai ledus veidošanās gaitai, šogad pirmatnējās ledus formas parādījās gandrīz vienlaicīgi (13.-14. janvārī) lielākajā daļā Latvijas upju. Lai arī ledus veidošanās jau ilgst vismaz 10 dienas, tomēr vienlaidus ledus sega daudzviet nav izveidojusies. Upēs lielākoties ir izveidojušās piesalas un turpinās vižņu iešana, bet lēnākajos upju posmos un mazajās upēs ir izveidojusies arī ledus sega, nepilna ledus sega vai ledus sega ar lāsmeņiem. Izmērītais ledus biezums 20. un 21. janvārī Ventas lejtecē pie Vendzavas 7 cm, bet Lielupē pie Staļģenes 12 cm un pie Kalnciema 15 cm. Pēc ilggadīgās normas ledus biezumam Latvijas upēs 20. janvārī būtu jābūt 19-33 cm biezam.
Sniega sega šobrīd ir salīdzinoši plāna, jo janvāra trešajā dekādē zemi parasti klāj 5-18 cm bieza sniega sega. 24. janvārī tikai atsevišķās novērojumu stacijās sniega segas biezuma rādītāji ir tuvu normai.
Siltais gaiss Latvijā ieplūdīs no rietumiem un jau 24. janvārī Latvijas rietumu daļā būs pozitīvas gaisa temperatūras un sāksies sniega un ledus kušana, kā rezultātā paaugstināsies ūdens līmenis un upju notece. Rietumu un centrālās daļas upēs jau 25. un 26. janvārī, bet austrumu daļas upēs 26. un 27. janvārī sāksies straujāka ūdens līmeņa paaugstināšanās.
Siltais laiks un ūdens līmeņu paaugstināšanās veicinās ledus segas sairšanu, uz ledus parādīsies ūdens un izskalojumi. Paaugstinoties ūdens līmenim, ir gaidāma ledus sakustēšanās un arī iešana, jo ledus upēs ir salīdzinoši plāns. Kurzemes upēs ledus iešanas laikā ievērojumu ledus sastrēgumu veidošanās varbūtība ir zema. Savukārt Lielupes baseina upēs, sairstot ledus segai, iespējama ledus sakustēšanās un pastāv varbūtība, ka sāksies arī ledus iešana. Lielupes augštecē ir iespējama ledus sastrēgumu rašanās un iespējama palieņu applūšana. Pēc aktuālās hidroloģiskās prognozes atkušņa perioda ūdens līmeņu maksimumi atsevišķos upju posmos var pārsniegt palieņu applūšanas līmeņu atzīmes.
Atkušņa periodā prognozētās ūdens līmeņa izmaiņas attiecībā pret 24. janvāri un maksimālā ūdens līmeņa iestāšanās laiks:
- Kurzemes upēs laika periodā 30.01.-1.02. Gaidāms, ka ūdens līmenis Ventā paaugstināsies par 1.3-2.2 m, Ventas pietekās 0.9-2 m, Bārtā 1.2-1.8 m, Durbē, Rīvā, Užavā un Irbē 1.1-2.1 m, bet Rojā 0.8-1.1 m.
- Zemgales upēs laika periodā 30.01.-1.02, atsevišķos upju posmos 2.02. Ūdens līmeņi Mūsā un Mēmelē paaugstināsies par 0.7-1.3 m, Tērvetē 0.9-1.2 m. Misā ūdens līmeņu paaugstināšanās gaidāma par 1.2-1.8 m, bet Bērzē un Svētē 1.6-2.5 m. Lielupes augštecē ūdens līmeņu paaugstināšanās gaidāma par 0.6-1.4 m, vidustecē 0.7-1.2 m, bet lejtecē par 0.5-0.7 m.
- Salacas baseinā laika periodā 30.01.-1.02., Salacā pie Lagastes un Sedā ūdens līmenis paaugstināsies par 0.4-1 m, bet Rūjā 1.2-1.8 m.
- Gaujas baseinā Gaujas pietekās 31.01.-1.02., Gaujas augštecē 31.01.-2.02., vidustecē un lejtecē 1.02-4.02. Gaujas augštecē ūdens līmeņu paaugstināšanās gaidāma par 0.4-1 m, pie Valmieras par 0.5-1.2 m, bet pie Siguldas par 1.1-1.8 m. Gaujas pietekās Amatā un Vaidavā gaidāma ūdens līmeņu paaugstināšanās par 0.6-1.5 m, bet Palsā par 0.9-1.1 un Tirzā par 1-1.7 m.
- Daugavas baseins
Situācija Daugavā saasināsies nedēļas otrajā pusē, kad atkusnis jau būs pieturējies vairākas dienas. Daugavā ūdens līmenis Zeļķu - Pļaviņu posmā turpina pakāpeniski pazemināties, pie Jēkabpils ir nelielas ūdens līmeņa svārstības. Pie Jersikas 24. janvārī ūdens līmenis ir sācis paaugstināties. Ledus situācija Daugavas posmā no Jēkabpils līdz Pļaviņām ir bez būtiskām izmaiņām. Daugavas posmā no Polockas līdz Jersikai turpinās vižņu iešana. Pļaviņās ir ledus sega ar torosiem. Ledus sablīvējums pie Zeļķiem un pie Jēkabpils kopš pirmdienas ir gandrīz bez būtiskām izmaiņām, ledus sablīvējuma galva atrodas Pļaviņās. No Daugavas augšteces klāt pienākošās vižņu masas krājas ledus sablīvējuma galā augšpus Ābeļu salām (pie Jēkabpils), pēdējās dienās ledus sastrēgums pagarinās par vairākiem kilometriem.
Rīt vižņu veidošanās intensitāte samazināsies, bet pēc tam siltā laika un nokrišņu dēļ kusīs ledus un sniegs. Sasniegtās maksimālās ūdens līmeņu atzīmes galvenokārt būs ledus kustību ietekmētas. Šībrīža laika apstākļu prognozes liecina, ka atkušņa intensitāte valsts austrumos nebūs ļoti augsta, atsevišķās naktīs arī piesals. Līdz ar to iespējamība, ka lielais ledus sastrēgums izkustas, samazinās. Tomēr, tā sakustēšanās gadījumā, pastāv liels risks, ka posmā Līvāni- Pļaviņas tiks sasniegti arī bīstami augsti ūdens līmeņi, izraisot plašāku teritoriju applūšanu.
Ūdens līmeņu celšanās un ledus sairšana ir gaidāma arī Daugavas baseina upēs. Daugavas lejteces pietekās Lielajā Juglā, Mazajā Juglā un Ogrē noteces palielināšanās sāksies agrāk (25.01.), bet Latgales upēs dienu vēlāk. Lielajā Juglā, Mazajā Juglā, Ogrē, Aiviekstē un Dubnā atkušņa maksimumu termiņš ir gaidāms 31.01.-1.02. Latgales upēs atkusnis nebūs ļoti izteikts, Daugavas lejteces pietekās būs izteiktāka ūdens līmeņa paaugstināšanās un ledus segas sairšana. Iestājoties atkusnim, vairs neveidosies vižņi, uz ledus parādīsies ūdens un izskalojumi, izzudīs piesalas. Ledus sairšana vispirms aizsāksies straujākajos upju posmos. Upēs nedēļas otrajā pusē sāks palielināties notece.