Latvijā palielinājies labā stāvoklī esošu ceļu skaits
2017. gadā valsts ceļu tīklā palielinājies labā stāvoklī esošo galveno autoceļu īpatsvars un pieaugusi satiksmes intensitāte
2017. gadā ikgadējā valsts autoceļu tīkla apsekošana veikta 20 208 kilometros valsts autoceļu un ir konstatēts, ka palielinās labā stāvoklī esošo asfaltēto autoceļu īpatsvars. Pērn labā un ļoti labā tehniskajā stāvoklī bija 57 procenti valsts galveno autoceļu, kas ir par 20 procentiem vairāk nekā 2012. gadā.
LVC
2017. gadā uz valsts autoceļiem turpināja pieaugt satiksmes vidējā diennakts intensitāte - salīdzinot ar 2016. gadu, tā ir pieaugusi par 3 procentiem. Savukārt 2016 .gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, satiksmes intensitāte pieauga par 8 procentiem un pirmo reizi pārsniedza pirmskrīzes līmeni.
LVC
Visaugstākā satiksmes intensitāte pērn bijusi uz Bauskas šosejas (A7) - 12 240 automašīnas diennaktī, uz Rīgas apvedceļa (Salaspils-Babīte, A5) - 11 891, un uz Jelgavas šosejas (A8) - 11 585 automašīnas diennaktī.
Galveno valsts autoceļu posmi, uz kuriem satiksmes intensitāte pērn bija visaugstākā, ir Ventspils šosejas (A10) Jūrmalas šosejas posmā no Rīgas robežas līdz pagriezienam uz Babīti - pa to diennaktī vidēji braukušas 45 238 automašīnas, Vidzemes šoseja (A2) no Rīgas robežas līdz Tallinas šosejai (A1) - pa to vidēji diennaktī braukušas 40 128 automašīnas, un Ventspils šosejas (A10) Jūrmalas šosejas posmā no pagrieziena uz Babīti līdz Jūrmalai - pa to vidēji diennaktī braukušas 38 311 automašīnas.
Viszemākā satiksmes intensitāte ir uz valsts vietējiem ceļiem.
Pagājušajā gadā VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) Satiksmes ministrijas uzdevumā veica autoceļu tīkla izvērtējumu un inventarizāciju, izstrādājot interaktīvu kartogrāfisku instrumentu, kurā apkopota informācija par visiem valsts, pašvaldību, privātajiem un mežu ceļiem. Šīs inventarizācijas rezultātā identificēti apmēram 4000 km vietējo ceļu, kuriem pašlaik nav lietderīgi atrasties valsts pārraudzībā. Šajos posmos ir samazinājusies satiksmes intensitāte, un tie pārsvarā atrodas vienas pašvaldības teritorijā, ir mazāk nozīmīgi, neved uz skolām vai kādām citām sabiedriski nozīmīgām vietām.