Satiksmes ministrija neatbalsta un nevirzīs izskatīšanai Ministru kabinetā divu akciju sabiedrību piedāvātos priekšlikumus Daugavas baseina apsaimniekošanai, padarot to par kuģojamu ūdensceļu.
Pie šāda secinājuma gala ziņojumā nonākusi darba grupa, ko izveidoja satiksmes ministrs, lai izvērtētu AS "Enerģētika un ūdens transports" un AS "Ūdens enerģētikas un transporta sistēma Rīga-Hersona-Astrahaņa" piedāvātos priekšlikumus.
Tranzīta jomas un Satiksmes ministrijas speciālisti apšauba idejas autoru norādītās potenciālās kravu plūsmas. Šāda kuģošanas ceļa izveide atstās negatīvu ietekmi uz dzelzceļa pārvadājumiem, kas Latvijā pašlaik ir prioritāri. Tieši šim sektoram ir īpaša loma ekonomikas izaugsmes nodrošināšanā. Dzelzceļa infrastruktūras uzlabošanā Baltkrievijas virzienā jau tagad ir ieguldīti lieli ES struktūrfondu līdzekļi kapacitātes paaugstināšanai. Tāpat kravas var tikt atņemtas arī autotransportam, kā arī mazināt Ventspils un Liepājas ostu konkurētspēju.
Ne AS "Enerģētika un ūdens transports", ne AS "Ūdens enerģētikas un transporta sistēma Rīga-Hersona-Astrahaņa" darba grupai neiesniedza pietiekamu informāciju, lai vērtētu ietekmi uz hidroelektrostaciju darbību un kuģošanas ceļa izveides tehniskajiem nosacījumiem.
Vides speciālisti darba grupā pauda visnoraidošāko attieksmi pret iespējamu Daugavas baseina apsaimniekošanu. Viņi uzskata, ka Latvijas teritorijā ir pilnīgi nepamatoti pat uzsākt jebkādus priekšizpētes darbus, lai noskaidrotu, kā Daugavu pārvērst par kuģojamu kanālu. Jāpiebilst, ka AS "Enerģētika un ūdens transports", pirms īstenot pašu projektu, aicināja veikt izpēti par valsts vai ES fondu līdzekļiem.
Ņemot vērā finanšu situāciju valstī, Satiksmes ministrija neredz iespējas veikt Daugavas apsaimniekošanas priekšizpēti nedz par valsts līdzekļiem, nedz piesaistot ES līdzfinansējumu.
Satiksmes ministrija iesaistītajām personām arī nosūtījusi izvērstu skaidrojumu par darba grupas rezultātiem.